“Kad man nav naudas, tad es nevaru dzert. Kad man ir nauda, tad es nedrīkstu dzert. Kad tad lai es dzeru?” teica slavenais Lenenbergas Emīls par cukurūdeni gadatirgū. Un nevilšus rodas jautājums – ko tad labāk darīt ar naudu, kad viņa ir (jo tas vienmēr ir labāk, nekā tad, ja naudas nav). Ja nauda ir, loģiski, pirkumu saraksts (kas nepieciešams, ko vajag un ko gribam nopirkt) aug ģeometriskā progresijā. No otras puses – ja tagad iztērējam visu, vēlāk varam nonākt situācijā, kad naudas nav vispār (jo īpaši brīžos, kad ārkārtīgi tā nepieciešama). Ko tad īsti darīt ar naudu – investēt vai iztērēt?
Par spīti tam, ka gribas visu – te, tagad, tūliņ un uzreiz – teju visi eksperti teic, ka labāk tomēr ir investēt. Šādi nodrošināsimies, ka naudas mums, vairāk vai mazāk, bet nekad tā īsti netrūks un būs iespējams sagādāt visu to, ko vajag un vēlamies – tikai pamazām.
"Tomēr arī investēt ir jāprot – jāzina kur, kā, cik daudz un kam investēt."
Tomēr arī investēt ir jāprot – jāzina kur, kā, cik daudz un kam, lai investīcija būtu veiksmīga un mums no tās būtu ieguvums. Investēt var dažādi, atkarībā no tā, kādi naudas līdzekļi mums ir pieejami (cik lieli ir iekrājumi) un kādu stratēģiju izvēlamies. Var investēt akcijās, vērtspapīros, noguldījumu fondos, nekustamajā īpašumā, rotaslietās (starp citu – arī lieliska investīciju iespēja), uzņēmumā un tā tālāk. Tiesa, jo lielāka investīcijas summa, jo lielāks arī risks. No otras puses – darījumi ar naudu vienmēr ir risks, bet, kas neriskē – to jau zinām – nevinnē.
Atkarībā no izvēlētā investīciju veida, varam izvēlēties cik daudz ieguldīt. Iesākumā der paeksperimentēt ar nelielām summām, lai saprastu, lai investēšana vispār ir mums piemērots pasākums. Galu galā – šādi var gan iegūt, gan visu investēto pazaudēt.
Tomēr, ja esam nolēmuši investēt kādā sevis izvēlētā jomā – uzdodam sev vispirms pāris vērtīgus jautājumus. Sākot ar to, cik daudz naudas esam gatavi droši investēt (apzinoties riskus), cik ilgu laiku grasāmies “neaiztikt” investētos līdzekļus un ar kādiem zaudējumiem varēsim samierināties (jo jāapsver ir arī zaudējumu iespēja).
Tomēr – arī tērēšana var būt investīcija. Viens – rotaslietu pirkšana, transportlīdzekļu, nekustamo īpašumu iegāde – tērējam, bet tajā pašā laikā investējam, jo arī šādas preces ar laiku var kļūt par objektu, ko pārdodot, iegūstam lielākus ienākumus, nekā iztērējām tās pērkot. Otrs – varam investēt sevī – ceļojumi, izskats, apģērbs, kursi, izglītošanās, zināšanas, tehnoloģijas – tā visa ir finanšu tērēšana, tomēr savā veidā arī no tā kaut ko iegūstam – tiesa, ne finansiāli, toties izpratnes, zināšanu, sava tēla ziņā gan. Un galu galā – labāk vienmēr sadalīt – ir nepieciešama nauda ko tērēt, un nedaudz tās, ko investēt vai iekrāt, lai jūtamies nedaudz drošāk par savu finansiālo fundamentu nākotnē.