Es nekad neaizmirsīšu savu 30. dzimšanas dienu. Draugs mani pamodināja ar gardām brokastīm gultā. Pankūkas un kafija — mana mīļākā rīta kombinācija.

Pēc tam es veselu pusstundu vēru vaļā dāvanas, kamēr telefons to vien darīja kā ziņoja par ģimenes un draugu sūtītajiem apsveikumiem. Jutos kā pati laimīgākā meitene pasaulē.

“Mana vēlēšanās ir šogad noskriet pusmaratonu.”

Draugi sarīkoja pārsteiguma pusdienas manā iecienītākajā restorānā. Ēdiens bija lielisks, un pārsteiguma pusdienas izvērtās vēl pārsteidzošākas, kad tika ienesta draugu sarūpētā dzimšanas dienas torte.

Kad visi nodziedāja “Daudz baltu dieniņu”, es noliecos, lai nopūstu svecītes, bet mana labākā draudzene Nataša iečukstēja man ausī: “Šī ir tava 30. dzimšanas diena — vēlies ko īpašu!”

Es palūkojos uz smaidošajiem draugiem, un tajā brīdī šķita, ka visa telpa sastingst gaidās. Es nedaudz apdomāju savu vēlēšanos, kaut gan to jau zināju. Vēlreiz noliecos pie kūkas un, pūšot svecītes, teicu pati sev: “Mana vēlēšanās ir šogad noskriet pusmaratonu.”

Mērķis un apņemšanās

Nākamajā dienā es pieteicos ikgadējam pusmaratonam, kura norise bija paredzēta pēc tieši desmit mēnešiem.

Agrāk, vidusskolas laikā sports man labi padevās, un es domāju, ka nākotnē būšu sporta skolotāja vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā vietā es strādāju IT uzņēmumā.

Darbs man patīk, bet sēdēšana birojā nav gluži tik aktīva nodarbe, kāda, manuprāt, bija man paredzēta.

Es allaž esmu vēlējusies noskriet pusmaratonu, bet dažādu iemeslu dēļ līdz tam tā arī nebiju nonākusi. Tagad, kad man apritēja 30, es visu gribēju darīt pavisam citādi.

Savos trīsdesmit es vēlos izdarīt to, ko neizdarīju, kamēr man bija divdesmit.

Pirms gada es biju nopirkusi skriešanas apavus. Nu ko, nopūtu sakrājušos putekļu kārtu no tiem un uzreiz pēc pieteikšanās pusmaratonam sāku skriešanas treniņus.

Sagatavošanās un darbs

“Es gribēju sasniegt labāko iespējamo rezultātu un dot sev iespēju noskriet pusmaratonu bez jebkādiem attaisnojumiem”

Četras dienas nedēļā es cēlos septiņos no rīta, un neatkarīgi no tā, vai lija lietus vai karsēja saule, katru rītu noskrēju apmēram 10 kilometrus. Sacensībām tuvojoties es skrēju vairāk un vairāk.

Progress bija ievērojams, un es biju lepna par savu apņēmību.

Pusmaratonam sagatavoties man palīdzēja kolēģi, kuri maratonus bija skrējuši jau iepriekš, kā arī dažādi pusdienu pārtraukumos lasītie padomi skrējējiem.

Kādas četras nedēļas pirms maratona kāds kolēģis teica, ka skrējēji jaunus skriešanas apavus parasti iegādājas četras nedēļas pirms sacensībām, lai paspētu tās ienēsāt, iepriekš noskrienot apmēram 60–80 kilometru.

Diemžēl ap to pašu laiku, kad uzzināju, ka būtu jāiegādājas jauni skriešanas apavi, man bija jāapmaksā automašīnas apdrošināšanas rēķins, mājdzīvnieku apdrošināšanas rēķins, kā arī vairāki rēķini par pakalpojumu abonēšanas pagarināšanu. Būtībā visa mana mēnešalga tiktu iztērēta rēķiniem.

Es biju gatavojusies ilgi un cītīgi. Pēdējos piecus mēnešus biju skrējusi četras reizes nedēļā. Un es gribēju sasniegt labāko iespējamo rezultātu un dot sev iespēju noskriet pusmaratonu bez jebkādiem attaisnojumiem.

Tāpēc sapratu, ka jauni skriešanas apavi man vienkārši IR jānopērk. Bet kā?

Laiks bija nauda, tāpēc man ātri vajadzēja risinājumu, lai jau nākamajā dienā nopirktu apavus un sāktu tos ienēsāt. Tieši tad es iedomājos par Ferratum Money īstermiņa aizdevumu.

Pieteikuma aizpildīšana tiešsaistē man prasīja vien dažas minūtes, turklāt tā bija bez maksas. Jau pēc dažām minūtēm es saņēmu paziņojumu, ka mans pieteikums ir apstiprināts un nauda tikšot ieskaitīta manā bankas kontā jau nākamajā dienā.

Nākamajā dienā es iegādājos jaunus skriešanas apavus un sāku skaitīt dienas līdz sacensībām.

Finiša līnijas šķērsošana 

Draugu un radinieku sveicienu saucienu pavadīta, es šķērsoju finiša līniju, un tad izplūdu asarās. Es to paveicu! Tā bija vienreizīga sajūta!

Ne tikai tas, ka noskrēju pusmaratonu, bet arī tas, ka paveicu to ātrāk, nekā biju cerējusi.

Vairāku nedēļu garumā pozitīvās sajūtas, kuras bija raisījušās sacensību ietekmē, ienāca arī citās manas dzīves jomās.

Nepametot darbu IT uzņēmumā, es iestājos augstskolā, lai studētu izglītību un specializētos fiziskajā audzināšanā.

Šodien ar lepnumu varu teikt, ka strādāju par sporta skolotāju vidusskolā, un man patīk tas, ko daru!

Es vienmēr esmu vēlējusies palīdzēt citiem un iedvesmot citus. Un tieši to es arī daru!

Ikviens piedzīvojums sākas ar pirmo soli!

 Novērtē mūs! Novērtējiet šo čatu, lai palīdzētu mums sniegt labāku klientu apkalpošanu. +