Pensiju līmeņi, un ko Tev par tiem vajadzētu zināt

2001. gadā Latvijā sāka darboties  trīs līmeņu pensijas sistēma. Pensiju 1. līmenis ir valsts obligātā nefondēto pensiju sistēma, pensiju 2. līmenis ir valsts fondēto pensiju shēma, savukārt pensiju 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

Katras shēmas uzdevumi un funkcijas ir atšķirīgas, taču galvenais princips ir vienojošs: jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas, jo lielāka būs pensija nākotnē.

Pensiju līmeņi un to būtiskākās atšķirības

Pensiju līmeņi ir izveidoti ar mērķi nodrošināt lielāku stabilitāti.

Pensiju 1. līmenis

No strādājošā algas tiek veiktas sociālās iemaksas. Daļa no tām tiek novirzīta strādājošā pensijai, daļa – samaksāta pensijās šī brīža pensionāriem. Tātad – jo lielāks darba stāžs un sociālās iemaksas, jo lielāka pensija būs.

Šis pensiju līmenis nodrošina vecuma pensiju ikvienai personai, kas strādājusi algotu darbu vismaz 15 gadus. Saskaņā ar pēdējiem likuma grozījumiem sākot no 2025. gada 1. janvāra minimālais darba stāžs būs 20 gadi.

Pensiju 2. līmenis

Pensiju 2. līmenis ir valsts fondētā – uzkrājošā pensiju shēma. Tās galvenais uzdevums ir palielināt pensijas kapitālu un, līdz ar to – arī pašu pensijas apmēru. Daļa no sociālajām iemaksām tiek novirzītas noguldīšanai finanšu un kapitāla tirgos.

Iemaksas 2. pensiju līmenī tiek veiktas automātiski – no bruto algas. Tālāk tās tiek ieguldītas naudas kontā turētājbankā. Turētājbanka ir tā, kas glabā uzkrātos līdzekļus, gan arī uzrauga to ieguldīšanu saskaņā ar ieguldīšanas noteikumiem.

Kad persona sasniegusi pensijas vecumu, pensiju 2. līmenī uzkrātie līdzekļi tiek novirzīti pensijas izmaksai. Tas, kāds būs 2. līmenī uzkrātais kapitāls, atkarīgs no vairākiem faktoriem - algas, aktuālās iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas, dalības ilguma 2. pensiju līmenī.

Pensiju 3. līmenis

Pensiju 3. līmenis ir privātā brīvprātīgā pensiju shēma un dod iespēju veidot papildu uzkrājumus, tādā veidā palielinot nākotnes pensiju.

Pensiju 3. līmenis sāka darboties 1998. gada jūlijā. Naudas līdzekļi, kas tiek novirzīti uzkrājumam šajā pensiju līmenī, tiek ieguldīti vērtspapīros un nodrošina atbilstošu atdevi. Tas, cik liela tā ir, atkarīgs gan no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas, gan  situācijas finanšu tirgos un līdzekļu pārvaldītāja veiktajām darbībām.

Svarīgi atcerēties:

  • Iemaksu veicējam ir tiesības saņemt izsmeļošu informāciju par fonda darbību un rezultātiem;
  • Ja neapmierina fonda darbība, uzkrāto pensijas kapitālu ir iespējams pārskaitīt uz citu pensiju fondu;
  • Ja iemaksas privātajā pensiju fondā veic persona pati, viņam ir tiesības saņemt likumā paredzētos iedzīvotāju ienākuma nodokļu atvieglojumus;
  • Ja iemaksas privātajā pensiju fondā veic darba devējs, arī viņam ir tiesības uz visiem sociālā, iedzīvotāju ienākuma un uzņēmuma ienākuma nodokļu atvieglojumiem.

Tātad – daļa no sociālajām iemaksām, kas nonāk 1. pensiju līmenī, tiek novirzītas šī brīža pensionāru pensijām, savukārt 100% no iemaksām 2. un 3. pensiju līmenī tiek izmantota iemaksu veicēja pensijas kapitāla papildināšanai un izmaksai.

Iemaksas pensiju plānā – kādēļ tas ir tik svarīgi?

Pensija būs galvenie (un varbūt pat vienīgie) ienākumi vecumdienās, tādēļ ir gudri par to domāt savlaicīgi. No pensijas apmēra atkarīgs gan dzīves līmenis kopumā, gan iespējas, ko var izmantot. Piemēram, ja kādā brīdī būs aktuāls patēriņa kredīts bez ķīlas, tā maksimālais apmērs atkarīgs no tā, kādi ir ikmēneša ienākumi.

Domājot par nākotni, svarīgi izvēlēties situācijai un mērķiem atbilstošāko ieguldījumu un pensiju plānu. Noteikti vērts salīdzināt vairāku finanšu pārvaldītāju piedāvājumus, lai atrastu labāko risinājumu.