2014. gadā ASV Organiskās lauksaimniecības asociācija aptaujāja vairāk nekā 1200 mājsaimniecību, kurās aug vismaz viens bērns līdz 18 gadu vecumam.

Aptaujas rezultāti liecina, ka astoņas no desmit amerikāņu ģimenēm iepriekšējo divu gadu laikā organisku pārtiku ir iegādājušās vismaz vienu reizi.

Deviņdesmit procentu aptaujāto norādīja, ka saviem bērniem organiskus produktus iegādājas vismaz “reizēm”, bet gandrīz 25 % apgalvoja, ka “vienmēr pērk organiskus produktus” saviem bērniem.

Saskaņā ar tirgus izpētes sabiedrības Ecovia Intelligence teikto 2016. gadā pasaules organisko produktu tirgus vērtība sasniedza 77,8 miljardus eiro.

Vadošais tirgus šajā jomā ir ASV ar 38,9 miljardiem eiro, tām seko Vācija (9,5 miljardi eiro), Francija (6,7 miljardi eiro) un Ķīna (5,9 miljardi eiro).

Bet nu palūkosimies uz šo augušo tendenci un pieprasījumu pēc organiskas izcelsmes produktiem mazliet tuvāk.

Eiropa

Eiropas Savienība uzreiz aiz ASV ir otrs lielākais organisko produktu tirgus.

2015. gadā organisko produktu mazumtirdzniecības tirgus Eiropā sasniedza 29,8 miljardus eiro.

Statistika liecina, ka Eiropas lielākais organiskās pārtikas tirgus ir Vācijā. Bet Organiskās lauksaimniecības izpētes institūta FiBL dati rāda, ka procentuāli visvairāk organiskās pārtikas patērē Dānija (9,7 %). Tas nozīmē, ka Dānijas lielveikalos ir atrodams salīdzinoši vairāk organiskās pārtikas, nekā citur pasaulē.

Šajā pētījumā otro vietu ieņem Luksemburga, kam seko Šveice, Zviedrija un Austrija.

Kāds cits FiBL pētījums liecina, ka ES viens patērētājs organiskajai pārtikai tērē 61 eiro, bet zviedri, organiskajai pārtikai atvēlot 274 eiro uz iedzīvotāju, ierindojas pirmajā vietā starp valstīm.

Austrālija

Kopš 2012. gada organiskās pārtikas industrija Austrālijā ir augusi par 88 %, un saskaņā ar interneta vietnes In The Black teikto patēriņa tirgus vērtība varētu būt 1,71 miljardi eiro.

Divas no trim mājsaimniecībām Austrālijā norāda, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušās organiskos produktus, turklāt visbiežāk priekšroka tiek dota augļiem un dārzeņiem.

Bet arī pieprasījums pēc organiski ražotām olām, piena produktiem un gaļas piedzīvo stabilu izaugsmi.

Kanāda

Kanādas Organiskās tirdzniecības asociācijas (COTA) ziņojumi liecina, ka 66 % kanādiešu ievērojamu daļu no pārtikas budžeta nedēļai atvēl tieši organiskajai pārtikai.

Līdzīgi kā Austrālijā visbiežāk tiek iegādāti organiski audzēti augļi un dārzeņi, bet otrajā un trešajā vietā ierindojas attiecīgi gaļa un piena produkti.

Tija Loftsgārda no Kanādas Organiskās tirdzniecības asociācijas paziņojumā norāda, ka “kanādieši savā organisko pirkumu grozā pieprasa aizvien lielāku dažādību, un tas arī tirgum liek attīstīties, lai apmierinātu jaunās paaudzes pieaugušo pieprasījumu pēc organiskiem produktiem”.

Apvienotā Karaliste

Kā ziņo laikraksts The Guardian, organiskās pārtikas un dzērienu pārdošanas apmērs Apvienotajā Karalistē 2017. gadā pieauga par 6 % un sasniedza 2,5 miljardus eiro.

Organiskās pārtikas pārdošanas apjoms lielveikalos ir pieaudzis par 4,2 %, bet atsevišķu veikalu, piemēram, veselīgas pārtikas bodīšu vai lauksaimnieku tirdziņu, vērtība ir pieaugusi par 9,7 %.

Un šī arvien augošā tendence neskar tikai pārtikas un dzērienu tirgu. Apvienotajā Karalistē stabili pieaug arī citu organisko produktu pārdošanas apjomi, piemēram, skaistumkopšanas produktu tirgus ir audzis par 24 %.

Un vai tava ģimene izvēlas organiski ražotus produktus?

“Svarīgākā bagātība ir veselība.” — Ralfs Valdo Emersons

 Novērtē mūs! Novērtējiet šo čatu, lai palīdzētu mums sniegt labāku klientu apkalpošanu. +