Priekšrocības, kuras saņemam no Eiropas Savienības

Kopš 2004. gada 1. maija Latvija ir Eiropas Savienības dalības valsts. Lai arī ik pa laikam dzirdami pretrunīgi viedokļi par šīs dalības lietderību, tomēr kopumā jāatzīst, ka ES Latvijai devusi lielāku drošību, stabilitāti, veicinājusi iedzīvotāju labklājību.

Iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanās

Kopš iestāšanās ES Latvijā mazinājies bezdarba līmenis - 2004.  gadā bezdarba līmenis bija 11,7 %, 2018. gadā – 7,4%. Būtiski palielinājusies vidējā darba alga - 2018. gadā tā bija 742 eiro (neto). *

Ekonomiskā attīstība

Pakāpeniski palielinās arī Latvijas eksports uz citām Eiropas Savienības valstīm. Saskaņā ar pērnā gada datiem tas veido 71,3 % no kopējā Latvijas eksporta apjoma.*

Dalība ES sniedz lielākas iespējas sasniegt pasaules tirgus, piemēram, ES tirdzniecības sarunas ar ASV un Kanādu palīdzējušas stiprināt arī Latvijas ekonomiku.

ES sniegusi būtisku atbalstu arī ekonomiski grūtos apstākļos – laika posmā no 2009. gada līdz 2010. gadam ES izsniedza aizdevumu 2,9 miljardu apmērā, lai Latvijas spētu stabilizēt savu finansiālo situāciju pēc globālās krīzes. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, šobrīd Latvija ir atmaksājusi lielāko daļu (2,7 miljardus) no aizdevuma. *

Dalība Banku savienībā palīdz saglabāt Latvijas kredītiestāžu stabilitāti ekonomisko satricinājumu un krīžu brīžos, vienlaikus tiek veicināta finanšu sektora uzraudzība cīņā ar noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Latvijas dalība Kapitāla tirgū veicina finanšu pakalpojumu nozares izaugsmi, atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.

Finansiālā stabilitāte

Par katru ES budžetā ieguldīto eiro Latvija atgūst vidēji 4 eiro. * Savukārt dalība Eirozonā pozitīvi ietekmē valsts finanšu sistēmas stabilitāti – tiek uzlaboti kredītreitingi, samazinātas valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Latvijas pievienošanās Eirozonai atvieglo ceļošanu, kā arī starptautisku darījumu noslēgšanu. Kopumā pieaugusi Latvijas finanšu sistēmas konkurētspēja starptautiskajos finanšu tirgos, tā kļuvusi noturīgāka pret dažādiem ekonomikas satricinājumiem.

Atbalsts lauku un reģionu attīstībai

Iestāšanās ES veicinājusi Latvijas lauksaimniecības attīstību- lauksaimnieki var izmantot ieguvumus no vienotā tirgus, kā arī saņemt finansiālu ES atbalstu krīzes situācijās.

Kohēzijas fondi veicinājuši Latvijas IKP pieaugumu par vidēji 1,1% gadā. * No ES fondiem saņemti līdzekļi uzņēmējdarbības un zinātnes attīstībai, ceļu un dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijai, vides pieejamības veicināšanai, izglītības un veselības jomu attīstībai, bezdarba mazināšanai.

ES vienotais tirgus

Eiropas ekonomikas zona nodrošina stabilus, drošus, paredzamus sadarbības noteikumus. Tie balstīti uz četriem pamatelementiem – preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīvu kustību.

Pievienošanās ES ir devusi iespēju Latvijas iedzīvotājiem samazināt izdevumus par mobilo sakaru izmantošanu citās ES valstīs. 2017. gada jūnijā tika atcelta viesabonēšanas maksa, sniedzot iespēju visās ES dalībvalstīs izmantot mobilos sakarus par tādu pašu samaksu kā Latvijā.

Latvijas iedzīvotāju ērtībām īstenots tiešsaistes satura pārnesums, kas ļauj skatīties filmas un TV pārraides, klausīties mūziku arī atrodoties citā ES dalībvalstī, daudz ērtāka ir arī pārrobežu sūtījumu piegāde – izveidota speciāla interneta vietne, kur publicēts piegādes izmaksu saraksts, lai katrs varētu izvēlēties sev piemērotāko pakalpojumu.

Globālie procesi un drošība

Iestāšanās ES palīdzējusi Latvijai stiprināt iekšējo noturību pret dažādiem izaicinājumiem, kā arī nodrošinājusi jaunu drošības instrumentu pieejamību, sniegusi iespēju piedalīties globālos vides aizsardzības un klimata procesos.

Ieguvumi ārpolitikas jomā

Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvniecība (ES delegācija), kā arī ES valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības sniedz lielākas iespējas Latvijas valstspiederīgajiem saņemt konsulāro palīdzību trešajās valstīs.

 

 

*Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas dati