Ziemassvētki tuvojas. Iepazīsties ar citu valstu maltīšu piedāvājumu.

Vai neesat kādreiz domājuši par to, ar kādiem ēdieniem Ziemassvētkos mielojas citās pasaules valstīs?

Tieši šādam mērķim Ferratum uzņēmums ir apkopojis svētku ēšanas tradīcijas 25 valstīs, kurās mēs darbojamies kopš sabiedrības dibināšanas 2005. gadā.

Mēs izvēlējāmies īpaši izcelt, kādas Ziemassvētku ēdienu tradīcijas piekopj katrā no valstīm, kurās mēs šobrīd darbojamies.

Valstis ir uzskaitītas alfabētiskā secībā. Šodien piedāvājam saraksta pirmo no divām daļām.

Austrālija 

Ziemassvētkus Austrālijā svin 25. decembrī, un to svinēšanas tradīcija pastāv kopš 18. gadsimta, kad šajās teritorijās apmetās briti.

Šajā kontinentā Ziemassvētku pusdienu vai vakariņu galdā liek ceptu jēru, pildītu tītaru vai citu mājputnu gaļu, ceptus kartupeļus, gaļas mērci un apceptus dārzeņus.

Citi Ziemassvētku našķi ir Ziemassvētku plūmju pudiņš, tortes un smilšu mīklas cepumi.

Tā kā dienvidu puslodē Ziemassvētki iekrīt vasaras sezonā, pēdējo desmitgažu laikā ļoti populāra ir kļuvusi šo svētku svinēšana laukā pie grila.

Brazīlija 

Brazīlijas tauta ir dažādas izcelsmes iedzīvotāju un kultūru sajaukums, un tas atspoguļojas arī brazīliešu Ziemassvētku ēdienu klāstā. Galveno svētku maltīti pasniedz 24. decembrī vēlu vakarā.

Tradicionālajās Ziemassvētku vakariņās galdā var celt cūkgaļu, tītaru, šķiņķi un salātus, ko pasniedz ar rīsiem, kas pārkaisīti ar rozīnēm un valriekstiem.

Populāra piedeva gaļai ir Maionese — kartupeļu salāti ar āboliem un rozīnēm.

Kā Ziemassvētku deserti ir tropu augļi un saldējums. Vēl viens iecienīts saldēdiens ir Rabanada (viegli apcepts franču tipa grauzdiņš, kas izmērcēts olu krēmā un pārkaisīts ar kanēli un cukuru).

Bulgārija 

Ziemassvētku svinēšana sākas 24. decembrī ar mielastu, kuru veido daudzi nepāra skaita (piemēram, 5, 9, 11, utt.) ēdieniem.

Maltīte ir pilnībā veģetāra, un sastāv no pupiņu zupām, saldiem un pikantiem cepumiem, ar rīsiem pildītām kāpostu lapām, dārzeņiem un daudz augļiem un riekstiem (jo īpaši valriekstiem).

Nozīmīga bulgāru Ziemassvētku tradīcija ir ēst īpašu maizes klaipu, ko sauc par pita un kurā ir iecepta laimīgā monēta.

Ja bulgāri Ziemassvētku priekšvakarā pārsvarā ēd veģetārus ēdienus, tad 25. decembrī maltītes lielākā nozīme ir atvēlēta gaļai, lielākoties, cūkgaļai.

Ziemassvētku ēdieni no visas pasaules — pirmā daļa

Kanāda 

Angļu valodā runājošajā Kanādas daļā tradicionāla Ziemassvētku maltīte ir kaut kas pa vidu starp tradicionālo Lielbritānijas un ASV svētku virtuvi.​

Ziemassvētkus svin 25. decembrī, un svētku pusdienās galdā liek pildītu tītaru, dārzeņus, kartupeļu biezeni, gaļas mērci un dzērveņu mērci.   

Savukārt franciski runājošās Kanādas iedzīvotāji Ziemassvētku vakariņas tradicionāli bauda Ragoût aux pattes de cochons — sautējumu, ko gatavo no maltas, kapātas vai kubiņos sagrieztas cūkgaļas vai liellopu gaļas pīrāga garozā, ko pasniedz ar kečupu vai aizdaru.

Horvātija 

Līdzīgi kā vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, arī horvāti Ziemassvētku priekšvakarā atturas no sarkanās gaļas ēšanas, tāpēc kā galveno maltītes ēdienu galdā ceļ bakalar (kaltētu mencu) un kādu citu zivi. 

Ziemassvētku dienā horvāti mielojas ar zosi, tītaru vai pīli, ko pasniedz ar magoņu sēklu ruletītēm, maltās gaļas kabaču tīteņiem un vīģu kūku.

Iecienīti našķi šajā dienā ir cepumi un kūkas, jo īpaši krafne, kas ir ar džemu, želeju, marmelādi vai šokolādi pildīti virtuļi.

Čehijas Republika

Ziemassvētku galveno maltīti Čehijas Republikā ēd 24. decembra vakarā. Tradicionāla Ziemassvētku maltīte sastāv no karpas zupas, cepta karpas un kartupeļu salātiem.

Citi populāri čehu Ziemassvētku ēdieni ir palačinky (kaut kas līdzīgs franču crêpes), kas var būt kā saldi, tā pikanti.

Tos pilda ar augļiem, piemēram, zemenēm vai aprikozēm, kā arī šķiņķi, sieru, vai spinātiem un ķiploku. Ļoti populāras ir grillētās desiņas Klobása, kā arī Pražská Šunka (kūpināts Prāgas šķiņķis). 

Neatņemama pilnvērtīga Ziemassvētku mielasta sastāvdaļa ir tādi kārumi kā strūdele, piparkūkas un citi Ziemassvētku cepumi, kā arī burvīgā vánočka – pīne no saldas baltās mīklas ar rozīnēm un mandelēm.

Dānija 

Līdzīgi kā pārējās Ziemeļvalstīs, arī Dānijā tradicionālo Ziemassvētku maltīti pasniedz 24. datumā.

Galvenā maltīte sastāv no ceptas cūkgaļas, zoss vai pīles cepeša, ko pasniedz ar kartupeļiem, sarkanajiem kāpostiem un gaļas mērci. Populārs deserts dāņiem ir rīsu pudiņš.

Ziemassvētkos, protams, neiztikt arī bez vaniljekranse — dāņu sviesta cepumiem. Šie dāņu iecienītie cepumi ir kļuvuši par daļu no Ziemassvētku tradīcijas daudzās citās pasaules valstīs un ir populāra dāvana, ko pasniedz skārda kārbā.

Igaunija 

Tradicionāli Igaunijas Ziemassvētku ēdieni, kurus pasniedz kā galveno maltīti Ziemassvētku priekšvakarā, ietververivorst (asinsdesas), sült (cūkas galvas „sieru”), hapukapsas (skābētus kāpostus) un cūkas cepeti, ko pasniedz ar ceptiem kartupeļiem. 

Īpaši šim vakaram igauņi cep piparkūkas vai citas Ziemassvētku saldās maizes.

Somija 

Tradicionāla somu Ziemassvētku sastāvdaļa ir kārtīga maltīte. Somu Ziemassvētku galdu, ko sauc par Joulupöytä, drīzāk varētu raksturot kā bufeti, nekā divu vai trīs ēdienu maltīti, un tā ietver dažādus ēdienus, kas apļa veidā izvietoti ap centrā novietotu lielu Ziemassvētku cūkas cepeti, ko ēd ar sinepēm un maizi.

Tāpat uz galda liek dažādus zivju ēdienus, sautējumus ar aknām un rozīnēm, kartupeļus, rīsus un burkānus. 

Francija 

Francijā Ziemassvētku galveno maltīti ēd 24. decembrī, lēni baudot ilgas vakariņas, kuras sauc par réveillon, un tajās mēdz mieloties ar tītaru, kas pildīts ar ēdamajiem kastaņiem, zosu vai pīļu aknām (foie gras), austerēm, kūpinātu lasi vai ceptu pīli.

Ziemassvētku maltīte Francijā nav pilnīga bez deserta Bûche de Noël — biskvīta ruletes ar šokolādes krēmu, kurai mēdz būt dažādas garšas, piemēram, šokolādes vai lazdu riekstu. 

Vācija 

Vācijā svētku maltīti pasniedz 24. decembra vakarā, un neatņemama tās sastāvdaļa ir dažādas desiņas, piemēram, Wiener, Bockwurst vai Knacker, kuras pasniedz ar kartupeļu salātiem un grünkohl (lapu kāposta salātiem), kuri vārīti buljonā un kam pievieno krējumu un garšvielas.

Populāri ēdieni ir arī Karpfen (karpa) un gänsebraten (cepta zoss), ko pasniedz ar sarkanajiem kāpostiem un jau iepriekšminētajiem grünkohl.

Runājot par tradicionāliem Ziemassvētku našķiem, jāmin vairākas tradīcijas, kas no Vācijas ir izplatījušās visā pasaulē.

Šo gardumu vidū ir Pfefferkuchen (piparu kūka) vai Honigkuchen (medus kūka), Lebkuchen (piparkūkas), Spekulatius (pikantie cepumi), un, protams, Stollen (augļu kūka ar marcipānu, mandelēm un žāvētiem augļiem). 

Ziemassvētku ēdieni no visas pasaules — pirmā daļa

Latvija 

Tradicionālais latviešu Ziemassvētku galds sastāv no divpadsmit ēdieniem (lai gan mūsdienās šī prasība vairs netiek tik strikti ievērota).

Galdā ceļ cūkas šņukuru, pelēkos zirņus ar cūkgaļas mērci, štovētus kāpostus ar desiņām, speķa pīrāgus, siļķi kažokā, burkānus vai ābolus, un auksto gaļu, ko ēd ar majonēzi, mārrutkiem vai etiķi.

Iecienīti gardumi ir piparkūkas, pīrādziņi vai cepumi.

 

Vai zināt vēl kādus tradicionālus valstu ēdienus, kuri palikuši ārpus šī saraksta?

Šī saraksta otrā daļa tiks publicēta nākamnedēļ.