Uzsākot patstāvīgu dzīvi, jaunieši saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp finansiāliem. Mācoties apieties ar naudu, nereti gadās pieļaut arī kļūdas. Taču pats svarīgākais ir mācīties ne tikai no savas, bet arī no citu pieredzes, lai izvairītos no nevajadzīgām problēmām nākotnē.
Kādas ir tipiskākās finanšu kļūdas, ko pieļauj gados jauni cilvēki?
Drošības fonda neesamība padara dzīvi nedrošāku un grūtāku – ja pārsteidz kādi neplānoti tēriņi, piemēram, vajadzīgs automašīnas remonts vai rodas ar veselības aprūpi saistīti izdevumi, nav pieejami brīvi līdzekļi, kā šīs problēmas novērst. Bez uzkrājuma nāksies meklēt citus risinājumus – lūgt palīdzību vecākiem vai aizņemties.
Un pat tad, ja no krīzes situācijas izdodas veiksmīgi izkļūt, dzīve ‘’no algas līdz algai’’ var traucēt sasniegt ilgtermiņa mērķus – piemēram, iegādāties jaunu automašīnu vai segt atpūtas brauciena izmaksas.
Lai parūpētos par finansiālo drošību, ikvienam – neatkarīgi no vecuma – būtu nepieciešams personīgā budžeta plāns. Tas palīdzēs veiksmīgāk organizēt finanšu plūsmu un noteikt summu, ko ik mēnesi novirzīt drošības fondā.
Reizēm kredīta noformēšana var būt noderīgs risinājums, piemēram, ja nauda vajadzīga mācībām vai kādam citam svarīgam un neatliekamam mērķim. Taču aizņemšanās, lai dotos brīvdienās vai iegādātos lietu, kura var pagaidīt līdz algas dienai, nav pati labākā izvēle.
Nav noslēpums – parādsaistību jūgā iekļūt ir diezgan viegli, taču izkļūšana no tā var prasīt smagas cīņas vairāku gadu garumā. Tādēļ vienmēr ir jāizvērtē kredīta nepieciešama un savas iespējas to atmaksāt.
Savukārt tiem, kuriem jau ir kredītsaistības, to nokārtošanu vajadzētu izvirzīt kā prioritāti.
Daudziem jauniešiem, pat ja viņi nav parādos, tik un tā ir problēmas ar pārtērēšanos. Jaunu cilvēku dzīves filozofija nereti ir – ‘’ņem no dzīves visu, ko vari’’, taču šāda attieksme var traucēt citu, daudz nozīmīgāku mērķu sasniegšanā.
Protams, baudīt jaunību nav nekas nosodāms, taču to var darīt arī neiztērējot visu algu dažu dienu laikā – vajag tikai atrast labas alternatīvas. Piemēram, mūsdienās pieejamas daudz labas bezmaksas izklaides - koncerti, izstādes un pat teātra izrādes. Un, tā vietā, lai ar draugiem tiktos dārgā kafejnīcā, pagatavojiet kopīgu maltīti mājās. Runājot par apģērbu, reizēm vērts ieskatīties arī lietoto apģērbu veikalu plauktos – varbūt tur atrodas kāda oriģināla un stilīga lieta, kas nemaksā veselu bagātību.
Plānot personīgo budžetu un taupīt naudu ir labs lēmums, taču, lai sasniegtu finansiālu neatkarību, ne vienmēr ar to pietiek. Lai iekrātu pietiekami daudz naudas lielāku plānu īstenošanai, gudra stratēģija ir veikt ieguldījumus. Protams, obligācijas un citi ieguldījumi ir daudz riskantāki par līdzekļu turēšanu savā krājkontā, taču tie arī paredz lielākas peļņas iespējas. Jāpatur prātā, ka investēšana ir ilgtermiņa projekts, tādēļ – jo ātrāk tas tiks uzsākts, jo lielāks gala rezultātā būs ieguvums.
Tādēļ labākais, ko darīt – sākt investēt, cik vien ātri iespējams. Pat, ja sākotnējā summa, ko vari novirzīt šim mērķim, ir salīdzinoši maza, tam nevajadzētu Tevi atturēt. Protams, pirms investēšanas svarīgi iepazīties ar visu aktuālo informāciju un izvērtēt visus iespējamos riskus. Turklāt nevajag aizmirst, ka investēt var ne tikai vērtspapīros, akcijās vai dārgmetālos – labs ieguldījums var būt arī, piemēram, izglītība vai savs bizness, kas pēc tam nesīs peļņu.