Katrs trešais darbinieks Latvijā strādā pilnībā vai daļēji attālināti. Darbs no mājām ir izmainījis tradicionālos modeļus, ļaujot darbiniekiem elastīgi pārvaldīt darba laiku, veidot labvēlīgu līdzsvaru starp profesionālajiem pienākumiem un personīgo dzīvi. Kādas ir galvenās priekšrocības un izaicinājumi, un kā iekārtot drošu un ērtu darba vidi savās mājās? Ferratum zemāk sniedz noderīgus padomus un apkopo aktuālu informāciju.
Darba aizsardzības likumā ir iekļauta attālinātā darba definīcija:
attālinātais darbs ir darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Kantar pētījuma dati liecina (2023. gads), ka vairums darbinieku pašlaik strādā savā darbavietā (70%), kamēr katram ceturtajam (26%) ir iespēja strādāt “hibrīddarba režīmā”, respektīvi, gan no mājām, gan savā darbavietā. Bet 4% strādājošo darba devēji nodrošina iespēju strādāt tikai no mājām (attālināti).
Klātienē galvenokārt strādā vidējās izglītības darbinieki ar zemākiem personīgiem ienākumiem, un tie, kuri biežāk nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu. Tāpat nodarbinātie no reģioniem un mazākām pilsētām.
Savukārt "hibrīddarba" režīmā parasti darbojas jaunie speciālisti un vadītāji ar augstāko izglītību, kā arī strādājošie ar augstākiem ienākumiem, galvenokārt no lielākiem uzņēmumiem un Rīgas apkaimes. No mājām biežāk strādā informācijas un komunikācijas jomas speciālisti, noskaidrots Kantar pētījumā.
Darbam no mājām ir vairāki plusi. Iespēja organizēt darba laiku saskaņā ar personīgajām vajadzībām un prioritātēm, samazinātas izmaksas, piemēram, par transportu un degvielu, kā arī vairāk iespēju ceļot un strādāt vienlaicīgi, teikts Ekonomikas ministrijas pētījumā ( LU produktivitātes zinātniskais institūts LV PEAK un LZA Eiropas Politikas Pētniecības Institūts 2021. gads).
Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem darbam no mājām var minēt nespēju atdalīt darba dzīvi no privātās, neplānotas virsstundas, vāja informācijas aprite par iestādes kopējo darbu un aktualitātēm, kā arī, protams, komunālo maksājumu pieaugums mājsaimniecībai.
Attālināta darba ieguvumi darba devējiem galvenokārt ir saistīti ar samazinātu biroja, iestādes uzturēšanas izdevumiem, kā, piemēram, kafija, papīrs, biroju īres izmaksas.Tāpat samazinās slimību izplatību risks (gripa, Covid -19 u.c.). Potenciālas iespējas piesaistīt profesionālākus darbiniekus, neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Protams, arī darba devējs šādā sadarbības modelī var saskarties ar izaicinājumiem, kā, piemēram, informācijas un komunikācijas trūkums, darba izpildes kvalitātes un drošības riski.
Drošas darba vietas iekārtošana mājās ir svarīga, lai nodrošinātu produktivitāti un novērstu negadījumus. Zemāk Ferratum apkopo dažus ieteikumus.
Atsevišķa darba telpa vai stūris : iekārtojiet atsevišķu darba istabu vai stūri, lai nodrošinātu darba un personīgās dzīves atdalīšanu. Tas var palīdzēt koncentrēties un mazināt fona trokšņu un mājinieku ietekmi uz paveicamo darba apjomu. Tāpat būs mazāk faktoru, kas novērsīs uzmanību un ļaus ievērot darba laiku.
Atbilstoša darbam tehnika un inventārs: klēpjdatora statīvs, krēsls un regulējams kāju balsts un galds var padarīt garas darba dienas ērtākas, aiztaupīt fiziskās veselības problēmas, kas nereti saistās ar muguras sāpēm, savilktu sprandu un sāpošām locītavām.
Biroja krēsls ar atzveltni. Sēžot pie datora, mugurai ir jābūt taisnai, kājām saliektām apmēram 90 grādu leņķī. Arī rokas ir saliektas aptuveni 90 grādos. Acīm jābūt vienā līmenī ar monitoru vai nedaudz, nedaudz augstāk.
Pietiekams apgaismojums. Lai gan logi vai stikla durvis nereti nodrošina dabisko apgaismojumu, ļoti svarīgi nodrošīnāt arī galda vai stāvlampu, kas palīdzēs novērst lieku sasprindzinājumu mūsu redzei, kā arī vairos darba produktivitāti.
Droša un pārdomāta elektroiekārtu lietošana. Pārliecinieties, ka elektroiekārtu savienojumi ir droši un pareizi izolēti, lai novērstu ugunsgrēku risku. Izmantojiet papildu kontaktligzdas un pagarinātājus, ja nepieciešams. Novietojiet elektrības kabeļus tā, lai tie nebūtu traucējoši un neveidotu potenciālus mitruma vai uzkaršanas riskus.
Fons video konferencēm. Fona izvēle video sapulcēs ir svarīga, jo tas veido iespaidu par jums kā profesionālu un organizētu personu. Labi iekārtots fons var uzlabot jūsu uzticamību un atstāt pozitīvu iespaidu. Tāpat svarīgi atcerēties par drošību un privātumu, iekārtojot savu darba vidi, kādas bildes vai citi sensitīvi materiāli varētu būt redzami?
Šie ir tikai daži ieteikumi. Ferratum atgādina, ka ir svarīgi pielāgot drošības pasākumus savām individuālajām vajadzībām un darba vides specifikai.
Global Workplace Analytics veiktā analīze parāda, ka tipisks uzņēmums ASV var ietaupīt aptuveni 11 000 ASV dolāru gadā par katru darbinieku, kas strādā attālināti. Šie ietaupījums galvenokārt rodas no tādām kategorijām kā nekustamā īpašuma izmaksas, transporta subsīdijām un darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.
Auto Insurance Center pētījums atklāj, ka vidējais ASV iedzīvotājs pavadīja aptuveni 100 stundas gadā, pārvietojoties uz darbu un atpakaļ, tāpat 41 stundu gadā, vienkārši atrodoties sastrēgumos, kas ir vienliecīgi gandrīz divām dienām no cilvēka mūža.
Ir arī vērts pieminēt, ka LinkedIn's Talent Solutions pandēmijas sākumā publicēja rakstu, lai analizētu attālinātā darba izmaiņas. LinkedIn Talent Solutions komanda analizēja attālināto darba pieteikumu procentuālo pieaugumu katrā valstī Eiropā.
Visvairāk pretendentu, kas izrādīja interesi strādāt attālināti, bija no Apvienotās Karalistes, pieaugot par 189%. Pēc Apvienotās Karalistes sekoja Spānija ar 169% pieaugumu, Nīderlande ar 148%, Francija ar 91% un Vācija ar 84% darba meklētāju (attālināti) pieaugumu.
Galvenie izaicinājumi ietver grūtības atdalīt darbu no personīgās dzīves, komunikācijas šķēršļus ar kolēģiem un vadību, kā arī pašdisciplīnas uzturēšanu. Arī tehnoloģiju problēmas var radīt neparedzētas grūtības. Tāpat papildus izmaksas par elektrības, interneta patēriņu, ja vien darba līgumā nav iekļauti nosacījumi, kas paredz šo apmaksāt darba devējam.
Regulāri komunicējiet ar kolēģiem ar video zvanu palīdzību, piemēram, rīkojot virtuālas, kopīgas kafijas vai pusdienu pauzes, domu un pieredzes apmaiņu. Ja ir iespējams, apmeklējiet regulāras klātienes tikšanās, piemēram, vienu vai divas reizes mēnesī.
Stabils interneta savienojums, profesionāla komunikācijas un projektu vadības programmatūra (piemēram, Slack, Zoom, Trello, Asana), kā arī drošības rīki, lai aizsargātu sensitīvu informāciju. Tehnoloģiskais nodrošinājums darba uzdevuma veikšanai, kas palīdzēs pasargāt mūsu stāju un fizisko labsajūtu, kā, piemēram, stāvgads, krēsls ar muguras atzveltni, galda lampa u.c.