No banku klientiem šogad trīs mēnešos izkrāpti 2,8 miljoni eiro, ziņo Finanšu nozares asociācija. Finanšu krāpnieki interneta vidē izmanto dažādas metodes, lai piesaistītu cilvēku uzmanību un manipulētu, piespiestu atklāt sensitīvus datus vai pat veiktu naudas pārskaitījumus.
Pasargā sevi un savus tuviniekus! Neatklāj savu personīgo finanšu informāciju. Ferratum apkopoja noderīgus padomus, lai atgādinātu, kā sevi pasargāt no krāpniekiem tiešsaistē.
Pastāvīgi atjaunini ierīču programmatūru
Ja datorā, planšetdatorā un mobilajā tālrunī būs jaunākā programmatūra, hakeriem būtu grūtāk tajās ielauzties un nozagt tavus datus. Visjaunākās drošības programmatūras, tīmekļa pārlūka un operētājsistēmas lietošana ir labākais aizsardzības līdzeklis pret vīrusiem un citiem tiešsaistes draudiem.
Izmanto drošas paroles
Lieto garas un spēcīgas paroles. Ieteicams izvairīties no viegli uzminamām parolēm, piemēram, dzimšanas dienām, mājdzīvnieku vārdiem vai personas kodiem. Tāpat svarīgi regulāri atjaunot savas paroles, kā arī būtiski neizmantot vienu un to pašu paroli visās vietās, bet gan katram kontam izveidot unikālu.
Viena no vēl vienkāršākajām un efektīvākajām metodēm, kā aizsargāt savus kontus, ir divfaktoru autentifikācija. Tas nozīmē, ka pēc paroles ievadīšanas tiek pieprasīts vēl viens apstiprinājums, piemēram, SMS ar koda sūtīšanu uz tālruni, lai apstiprinātu lietotāja identitāti.
Atceries par privātumu
Krāpnieki var izmantot sociālo mediju profilā publicēto, lai uzminētu tavas paroles un atbildētu uz drošības jautājumiem paroles atiestatīšanas rīkos. Aktivizē savus privātuma iestatījumus un izvairies no personiskas informācijas publicēšanas, kā, piemēram, dzimšanas dienas, adreses, bērnu lokācijas vietas, mātes dzimtā vārda un tamlīdzīgi. Pievērs uzmanību draudzības aicinājumiem un profiliem, kas tev vēlas “piesekot” vai komentāros atbild ar lūgumu ziedot.
Neglabā informāciju par bankas pieejām, parolēm, PIN kodiem, e-paraksta jeb elektroniskā paraksta piekļuves datiem vietās, kur tai var piekļūt citi cilvēki, piemēram, makā. Nekādā gadījumā nesūti citām personām attēlus vai video ar bankas kartēm, personu apliecinošiem dokumentiem!
Regulāri pārbaudi konta izejošos maksājumus
Uzstādi paziņojumus par izmaiņām savā bankas kontā vai pārbaudi konta pārskatu pēc iespējas biežāk, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus, kā arī regulāri atjauno savu aktuālo kontaktinformāciju! Ja darījums šķiet aizdomīgs, bankas darbinieki sazinās ar klientu, lai pārliecinātos, vai to tiešām veic klients.
Atgādinām, ka banku vai valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem – kredītkaršu numurus, PIN kodus, Smart-ID piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams to pārtraukt.
Iepērcies tiešsaistē droši. Pievērs uzmanību:
Viltus interneta veikali bieži piedāvā lielas atlaides un "ekskluzīvus" piedāvājumus. Lai pārliecinātos, ka e-veikals ir uzticams, meklē atsauksmes no citiem pircējiem. Lieto dažādus avotus.
Iepērkoties tiešsaistē, pievērs uzmanību vietnes tehniskajai informācijai: saite nedrīkst saturēt kļūdas vai aizdomīgus zīmes un simbolus. Pārliecinies, vai saite sākas ar "https:". Tas pierāda, ka tavi dati būs drošībā. Pārbaudi, vai interneta veikala tīmekļa vietne satur tirgotāja kontaktinformāciju, lai ar to var sazināties pēc nepieciešamības. Svarīgi, ka interneta vietnē ir norādīts uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālrunis, e-pasta adrese ātrai saziņai.
Informāciju par uzņēmumu drošības nolūkos vērts salīdzināt ar uzņēmumu reģistra datiem, piemēram, izmantojot Lursoft datubāzi – www.lursoft.lv. Tāpat varat pievērst uzmanību informācijai, vai nav iestājusies maksātnespēja process vai likvidācijas process. Aizdomīgo interneta vietņu sarakstu iespējams aplūkot Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā. Ieskaties šeit!
Neatver saites un pielikumus no aizdomīgiem e-pastiem
Laimests loterijā, pēkšņa ziņa e-pastā par miljoniem vērtu mantojumu Kanādā vai aicinājums investēt ar 0% risku. Ignorē lūgumus atvērt saiti, instalēt programmas vai aplikācijas. Nepublicē bankas informāciju. Pirms atver pielikumus vai tīmekļa saites e-pastā, uzmanīgi pārbaudi e-pasta adresi. Bieži e-pasta adrese izveidota līdzīga, bet iztrūkst kāds burts, vai ir izmantots simbols, tādējādi imitējot kādu lietotājvārdu vai organizācijas nosaukumu.
Kur vērsties, ja esi saskāries ar krāpniecību?
- Valsts policijā, ja esi kļuvis par krāpšanas upuri un cietis zaudējumus.
- LV, ja esi kļuvis par kiberuzbrukuma upuri vai esi identificējis aizdomīgas krāpniecības web lapas.
- Droša interneta centrā LV, lai pārliecinātos par drošas interneta vides prasībām.
- Savā bankā, lai informētu banku par mēģinājumu iesaistīt aizdomīgos darījumus vai savu finanšu līdzekļu vai informāciju noplūdi.
- Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, lai pārliecinātos par pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir tiesīgi sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā.
Rakstā izmantotie avoti: https://latvija.lv/; https://www.ptac.gov.lv/, https://www.financelatvia.eu/