Krāpnieki nepārtraukti meklē jaunus veidus, kā apkrāpt cilvēkus un iegūt viņu naudu, piekļuvi bankas kontiem vai personisko informāciju. Viņi bieži spēj izklausīties un izturēties ļoti pārliecinoši un ticami.
Lai pasargātu sevi no krāpniekiem, ir svarīgi būt informētiem un vērīgiem. Mēs esam šeit, lai palīdzētu jums atpazīt un reaģēt uz iespējamām krāpšanām, lai jūs nekļūtu par upuri. Šajā rakstā atradīsiet informāciju par izplatītākajām krāpšanas metodēm un darbībām, kas jāveic, ja sastopaties ar krāpniecības mēģinājumu.
Būdami informēti un piesardzīgi, jūs varat palīdzēt novērst krāpšanu un aizsargāt savus datus un finanšu līdzekļus. Esiet uzmanīgi un drošībā.
Biežākās krāpniecības shēmas, no kurām jāuzmanās jeb kā krāpnieki var nozagt jūsu naudu
Investīciju un kriptovalūtu krāpšana
Internetā jūs varat redzēt reklāmas par ieguldījumiem akcijās vai kriptovalūtās, kas sola “garantētu peļņu” vai “drošus ieguldījumus”. Jūs varat arī saņemt zvanu vai e-pastu no kāda, kas izliekas par investīciju ekspertu, piedāvājot lielisku iespēju vai apgalvojot, ka esat jau nopelnījis no kāda iepriekšējā ieguldījuma un jums tikai “jāpārskaita nauda uz savu bankas kontu”. Šie zvani bieži ir krievu valodā (bet var būt arī citās valodās) un parasti nāk no ārvalstu numuriem. Esiet uzmanīgi — tā ir izplatīta krāpšana. Krāpnieki soli pa solim jums palīdzēs atvērt kontu un izturēsies ļoti laipni. Viņi rādīs viltotas vietnes, kas uzrāda jūsu “ieguldījuma izaugsmi” un “nākotnes peļņu”, bet šīs lapas ir izveidotas tikai, lai jūs apmānītu. Viņi var lūgt lejupielādēt attālinātās piekļuves programmas, piemēram, AnyDesk, TeamViewer vai Supremo. Šīs programmas ļauj viņiem redzēt un kontrolēt jūsu datoru vai telefonu, tai skaitā internetbanku, un viņi pat var jūsu vārdā pieteikties aizdevumiem. Krāpnieki var mēģināt pārliecināt jūs paņemt aizdevumus un ieguldīt aizņemto naudu, tādējādi “ātrāk palielinot peļņu”. Viņi bieži spiež upurus maldināt banku par aizdevuma mērķi vai darījuma būtību, ja banka jautā.
Kā pasargāt sevi: esiet aizdomīgi, ja kāds apgalvo, ka jums jau gaida investīciju peļņa. Nekad nesūtiet naudu un nedalieties ar kartes datiem nepārbaudītās investīciju vietnēs. Neinstalējiet attālinātās piekļuves programmas, ja vien tas nav jūsu pašu lēmums un uzticams mērķis. Ja saņemat šādu zvanu, drošākais ir atbildēt latviski un nekavējoties pārtraukt sarunu. Šie krāpnieki ir prasmīgi manipulētāji, kas mēģinās jūs steidzināt — neļaujiet viņiem to darīt. Padomājiet, aprunājieties ar draugiem vai ģimeni un pārbaudiet FKTK mājaslapā, vai uzņēmums ir licencēts sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā. Atcerieties: steidzināšana un “garantētās peļņas” solījumi ir skaidras krāpšanas pazīmes.
Telefonkrāpšana (izliekoties par policiju vai banku / “vishing”)
Krāpnieki var jums zvanīt, izliekoties par bankas darbiniekiem, policijas pārstāvjiem vai investīciju brokeriem, apgalvojot, ka jūsu konts ir apdraudēts. Viņi pat var radīt iespaidu, ka zvans nāk no jūsu bankas īstā tālruņa numura — taču neļaujieties šim apmānam. Šie krāpnieki spiež jūs pārskaitīt naudu uz “drošu” kontu vai pat izņemt skaidru naudu un nodot to tā sauktajam “drošības darbiniekam”. Viņi var apgalvot, ka jūsu vārdā ir iesniegti aizdevuma pieteikumi, kas jāatceļ, un ka to izdarīt iespējams tikai, aizpildot jaunu aizdevuma pieteikumu. Dažkārt viņi lūdz instalēt attālinātās piekļuves programmas, piemēram, AnyDesk, TeamViewer vai Supremo, lai varētu kontrolēt jūsu ierīci. Sarunas laikā tiek radīts iespaids, ka nepieciešams rīkoties steidzami, izraisot upurim bailes un stresu.
Kā pasargāt sevi: nekavējoties pārtrauciet sarunu — policija vai banka nekad nelūgs atcelt aizdevuma pieteikumu vai pārskaitīt naudu uz citu kontu. Nekad telefoniski nedalieties ar personīgiem vai bankas datiem. Vienmēr rūpīgi izlasiet, ko apstiprināt savā Smart-ID. Neinstalējiet attālinātās piekļuves programmas, ja vien tas nav jūsu paša lēmums. Ja neesat pārliecināts, sazinieties ar mums, manuāli ievadot mūsu tīmekļa adresi un sazinoties ar mūsu klientu atbalsta komandu, lai pārbaudītu situāciju. Ja aizdevuma pieteikums jau ir apstiprināts, aizdevuma līdzekļi tiks pārskaitīti uz jūsu personīgo bankas kontu. Nekādā gadījumā nepārskaitiet šo naudu tālāk, ja to pieprasa krāpnieks vai ja jūs pats neesat brīvprātīgi uzsācis aizdevuma pieteikumu. Apturiet visu procesu uzreiz un sazinieties ar Ferratum klientu atbalstu, izmantojot oficiālo mājaslapu. Mēs varam reizēm lūgt iesniegt noteiktus dokumentus, ja darījums tiek pakļauts rutīnas drošības pārbaudei. Lūdzu, sūtiet tikai derīgus dokumentus un tikai uz oficiālajām Ferratum e-pasta adresēm. Ferratum nekad nelūgs jūsu lietotājvārdu, paroli vai PIN ārpus oficiālās ferratum.lv vietnes. Ja kāds lūdz sniegt šādu informāciju jebkurā ārējā vietnē vai lietotnē — pat ja tā šķiet saistīta ar Ferratum — nekādā gadījumā to neizpaudiet un nekavējoties sazinieties ar mums.
Pikšķerēšanas e-pasti un īsziņas
Krāpnieki sūta e-pastus vai SMS, izliekoties par jūsu banku, apdrošinātāju, piegādes pakalpojumu sniedzēju, interneta veikalu, parādu piedziņas kompāniju vai valsts iestādi (piemēram, VID vai policiju), lai panāktu, ka jūs pārskaitāt naudu vai apstiprināt darījumus. Šajos ziņojumos ir saites uz viltotām vietnēm, kas mēģina jūs apmānīt, lai jūs pieslēgtos ar savu digitālo identitāti, piemēram, Smart-ID. Krāpnieks var apgalvot, ka šie dati nepieciešami, lai atceltu jūsu vārdā noformētus aizdevumus vai kredītkartes, vai arī nenomaksātus rēķinus. Krāpnieciskā ziņā var būt arī tālruņa numurs ar aicinājumu nekavējoties piezvanīt. Vienmēr pārbaudiet oficiālos tālruņa numurus bankas vai uzņēmuma mājaslapā. Nezvaniet krāpniekam.
Kā pasargāt sevi: nekad nespiediet uz saitēm e-pastos vai SMS. Atveriet Ferratum mājaslapu tikai manuāli ierakstot tīmekļa adresi. Ferratum nekad nelūgs jūs atcelt aizdevumu, izmantojot digitālo identitāti, un nesūtīs e-pastu vai SMS ar aicinājumu ievadīt savus Smart-ID piekļuves datus. Ja saņemat šādu ziņu, neatbildiet — nekavējoties ziņojiet par to mums. Ja jebkas šķiet steidzīgs vai aizdomīgs, apstājieties un vēlreiz visu pārbaudiet, pirms veicat jebkādu darbību.
Attālinātās piekļuves krāpšana (AnyDesk, TeamViewer, Chrome Remote Desktop u.c.) un kaitīgā programmatūra
Krāpnieki mēģina apmānīt cilvēkus, lai tie savās ierīcēs instalētu attālinātās piekļuves programmas, vai arī krāpnieks var lūgt lejupielādēt programmu tālrunī vai datorā, izmantojot saiti vai pielikumu. Nekad neizpildiet šādus pieprasījumus, jo tas ļauj viņiem instalēt ļaunatūru jūsu ierīcē, redzēt jūsu ekrānu, pārvietot kursoru un nozagt jūsu finanšu līdzekļus.
Kā pasargāt sevi: nekad neinstalējiet attālinātās piekļuves programmas, ja kāds to lūdz. Ja kāds uzņēmums (piemēram, Microsoft, Google vai jūsu banka) zvana un apgalvo, ka nepieciešams “salabot” jūsu datoru vai e-pastu, nekavējoties pārtrauciet sarunu un sazinieties ar viņiem, izmantojot oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru.
Uzmanieties no “ģimenes krāpšanas”
Dažkārt ģimenes locekļi vai tuvi draugi var ļaunprātīgi izmantot jūsu personīgo informāciju vai piekļuvi jūsu ierīcēm, lai veiktu neatļautus darījumus vai noformētu aizdevumus jūsu vārdā. Viņi piekļūst jūsu Smart-ID, saglabātajām parolēm vai banku lietotnēm, lai apstiprinātu maksājumus vai atvērtu bankas kontus jūsu vārdā. Vai arī viņi var jūs piemānīt, izliekoties, ka palīdz ar finansēm, un panākt, ka atklājat sensitīvu informāciju.
Kā pasargāt sevi: aizsargājiet savu telefonu un banku lietotnes ar PIN vai biometriju. Nekad nedalieties ar parolēm, Smart-ID vai piekļuvi banku lietotnēm — pat ar tuviem ģimenes locekļiem. Glabājiet finanšu informāciju droši un izvairieties no paroļu saglabāšanas pārlūkprogrammās. Aktivizējiet paziņojumus par darījumiem savā bankā vai pie kredītkaršu izsniedzēja — tā jūs e-pastā vai SMS saņemsiet paziņojumu, ja tiks noformēts jauns aizdevums vai veikts darījums.
“Naudas atgūšanas” jeb “atmaksas” krāpšanas
Krāpnieki bieži sazinās ar cilvēkiem, kuri jau iepriekš zaudējuši naudu citās krāpšanās, piemēram, viltus investīcijās vai kripto tirdzniecības platformās. Viņi sazinās pa telefonu, e-pastu vai sociālajiem tīkliem, izliekoties par advokātu biroju, valsts iestādi (piemēram, FKTK vai policiju) vai uzņēmumu, kas it kā palīdz atgūt zaudētos līdzekļus. Viņi parasti izklausās pieklājīgi un profesionāli, izmanto oficiāli izskatīgus logotipus un dokumentus un apgalvo, ka sadarbojas ar bankām vai iestādēm, lai atgūtu jūsu naudu. Viņi var mēģināt jūs pārliecināt paņemt aizdevumus un pārskaitīt tiem naudu, šo nepieciešamību skaidrojot kā “pakalpojuma” vai “juridiskās” maksas priekšapmaksu, solot, ka drīz pēc tam saņemsiet atpakaļ savus līdzekļus. Kad samaksājat — viņi pazūd, un jūsu nauda tiek zaudēta vēlreiz.
Kā pasargāt sevi: esiet piesardzīgi, ja kāds sola atgūt jūsu naudu par papildus maksu. Īstas bankas, uzraugi vai valsts iestādes nekad neprasa samaksu, lai atdotu zaudētos līdzekļus. Nedalieties ar personisko vai bankas informāciju ar cilvēkiem, kuri pēkšņi ar jums sazinās. Vienmēr pārbaudiet organizāciju paši — apmeklējiet tās oficiālo mājaslapu vai zvaniet uz tur norādīto numuru, nevis uz to, ko Jums atsūtīja e-pastā.
Ja domājat, ka esat kļuvis par krāpšanas upuri, rīkojieties šādi:
- Apturiet darījumus — ja iespējams, nekavējoties pārtrauciet jebkādus notiekošos maksājumus;
- Nekavējoties sazinieties ar Ferratum klientu atbalstu;
- Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri un nauda ir noņemta no jūsu konta vai kartes citā bankā (nevis Multitude/Ferratum), pēc iespējas ātrāk sazinieties ar banku, kurā atrodas jūsu konts vai kura izdevusi jūsu karti. Informējiet viņus, ka maksājums veikts krāpnieciski. Jūsu banka ir vislabākā vieta, kur izmeklēt situāciju un palīdzēt atgūt līdzekļus. Tā kā maksājums veikts, izmantojot jūsu paša banku, lūdzam tieši ar viņiem sazināties, lai iesniegtu pretenziju un atrisinātu strīdu.
- Ziņojiet par notikušo policijai.
Rīkojieties ātri! Jo ātrāk ziņosiet par krāpšanu, jo lielākas iespējas atgūt savu naudu.
Vajadzīga palīdzība? Sazinieties ar Ferratum atbalsta komandu, rakstot uz info@ferratumbankferratumbank.lv.
Savlaicīga ziņošana palīdz Ferratum efektīvi izmeklēt un novērst krāpnieciskas darbības. Ferratum rūpīgi strādās kopā ar jums, lai izmeklētu jūsu ziņojumu par aizdomīgu aktivitāti vai krāpšanas mēģinājumu.
Esiet vērīgi. Esiet drošībā. Sargājiet savu naudu!
.jpg&w=3840&q=75)