Digitālās ēras revolūcija ir atvērusi durvis uz jaunu naudas formu – kriptovalūtu. Kriptovalūtas kā Bitcoin, Ethereum, un Ripple ne vien dominē globālās finanšu diskusijās, bet arī pakāpeniski ienāk Latvijas tirgū, piedāvājot gan iespējas, gan izaicinājumus.
Kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests kriptovalūtu skaidro sekojoši: “Vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos.”
Kriptovalūtas attīstība sākās 20. gadsimta beigās, pamatojoties uz vēlmi pēc decentralizētas un digitālas naudas formas. Konceptuālo pamatu 1983. gadā ielika Deivids Čaums (David Chaum), ierosinot kriptogrāfisku elektroniskās naudas sistēmu "ecash". Šī ideja attīstījās līdz DigiCash izveidei 1990. gadu sākumā – elektroniskās naudas kompānijai, ko dibināja Čaums, izmantojot kriptogrāfiju, lai nodrošinātu drošus darījumus. Taču tikai 2009. gadā ar Bitcoin parādīšanos, ko radīja indivīds vai grupa ar pseidonīmu Satoshi Nakamoto, kriptovalūta patiesi ienāca sabiedrības redzes lokā. Bitcoin ieviesa pirmo veiksmīgo blokķēdes protokola īstenošanu, atrisinot divreiz tērēšanas problēmu bez uzticama trešās puses nepieciešamības un pavēra ceļu kriptovalūtu attīstībai.
Pētījumos tiek lēsts, ka šobrīd pasaulē ir aptuveni 420 miljoni cilvēku, kuriem pieder kāda no kriptovalūtām. Tas ir nedaudz vairāk nekā 4% pasaules iedzīvotāju. Tostarp pasaulē populārākās kriptovalūtas platformas Binance reģistrēto lietotāju skaits gada laikā palielinājās par 30% jeb 40 miljoniem lietotāju.
Persona, kura sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus, tai skaitā citu personu emitētās virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs, kas lietotājiem nodrošina iespēju veikt virtuālās valūtas maiņu pret citu virtuālo valūtu, saņemot par to komisijas maksu, vai piedāvā iegādāties un atpirkt virtuālo valūtu, izmantojot atzītu likumīgu maksāšanas līdzekli.
Latvijā kriptovalūtas popularitāte pieaug, veicinot diskusijas par digitālo aktīvu regulējumu un to integrāciju tradicionālajā finanšu sistēmā. Arvien vairāk uzņēmumu Latvijā pieņem kriptovalūtas maksājumus. Viens no spilgtākajiem piemēriem Latvijā ir lidsabiedrība “airBaltic”, kas sadarbībā ar uzņēmumu BitPay ļauj iegādāties biļetes lidsabiedrības mājaslapā ne vien ar Bitcoin, bet arī ar citām kriptovalūtām, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin.
Tāpat 2021. gadā portāls “Bi smart” ziņoja, ka Pārdaugavas debesskrāpī Z-Towers, kur līdz šim dzīvokļus varēja vienīgi izīrēt, nu tos var arī iegādāties. Īpašnieki kā samaksu pieņem ne tikai tradicionālos norēķinu līdzekļus, bet arī kriptovalūtu Bitcoin, cenu aprēķinot pēc konkrētajā brīdī esošā maiņas kursa.
Lai gan nākotne joprojām ir neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz regulatīvām norādēm, viens ir skaidrs – kriptovalūtas ir šeit, lai paliktu. Tās turpinās veidot finanšu sistēmu, piedāvājot jaunas iespējas maksājumiem, investīcijām un digitālās ekonomikas attīstībai. Tāpēc Ferratum atgādina par potenciālajiem riskiem un drošību, lai pasargātu savu digitālo maciņu.
Pirms investējat savus līdzekļus jaunā projektā, ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt projekta pamatus, komandas fona informāciju un atsauksmes no citiem ieguldītājiem.
Ir ļoti svarīgi saprast šos riskus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tos samazinātu, pirms jūs iesaistāties kriptovalūtu tirdzniecībā vai investīcijās. Tas ietver rūpīgu izpēti, drošības pasākumu ieviešanu un ieguldījumu diversifikāciju.
Nākotne kriptovalūtai izskatās izaicinājumiem bagāta. Arvien pieaugošā digitālās ekonomikas integrācija un tehnoloģiju attīstība rada jaunas platformas un iespējas kriptovalūtu izmantošanai. Prognozējot, ka blokķēdes tehnoloģijas un decentralizētas finanses (DeFi) kļūs par finanšu sistēmas stūrakmeņiem, kriptovalūtas turpinās veidot nākotnes maksājumu un aktīvu pārvaldības paradigmas. Taču, lai pilnībā izmantotu šo potenciālu, būs jārisina arī daudzi izaicinājumi, tostarp drošības, regulatīvās neskaidrības.
Eksperti norāda, ka valstu regulatoriem un nozares dalībniekiem būs svarīgi sadarboties, lai izstrādātu skaidrus noteikumus un standartus, kas veicinātu tehnoloģijas drošu un efektīvu izmantošanu. Tādējādi, kriptovalūtas nākotne ir cieši saistīta ar sabalansētu pieeju starp inovāciju veicināšanu un patērētāju aizsardzību.
Tāpat kā ir trīs galvenās metodes Bitcoin iegādei, arī Bitcoin pārdošanai ir trīs galvenie veidi: tiešsaistes apmaiņas platforma, piemēram, Kriptomat, Bitcoin bankomāti vai vietējie Bitcoin pircēju vai tiešsaistes vienādranga pakalpojumi.
Lielākā daļa cilvēku iegādājas Bitcoin un citas kriptovalūtas tiešsaistes biržās, piemēram, Kriptomat. Dažās valstīs kripto var iegādāties, izmantojot tādus maksājuma veidus, kā, piemēram, PayPal. Vairāk ar šo informāciju var iepazīties šeit.
Fizisko personu gūtais ienākums no darījuma ar kriptovalūtu ir specifisks ienākuma veids, kas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē varētu tikt pielīdzināts ienākumam no kapitāla pieauguma, kam piemērojama iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 20% apmērā.
Mūsu misija ir radīt viegli lietojamas, premium bankas pakalpojumu pieredzes ikvienam. Ferratum ietilpst Multitude Group. Galvenie ieguvumi, ko sniedz naudas aizdevums pie Ferratum:
Pirms aizdevuma pieteikšanas, rūpīgi izvērtējiet savu finansiālo stāvokli, kā arī iespējas laikus atmaksāt kredītu.