Neļauj finanšu krāpniekiem nozagt tavu naudu! Uzticami padomi

Praktiski soļi finanšu pratībai un datu drošībai ir būtiski, lai aizsargātu sevi no krāpniekiem. Diemžēl šādi noziegumi joprojām ir aktuāli un notiek visai bieži, kad finanšu krāpnieki iztukšo bankas kontus, piesavinoties lielas naudas summas. Kopš šī gada sākuma, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 9 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

No identitātes zādzībām līdz finanšu krāpniecībai – tiešsaistes pasaulē ir gana daudz zemūdens akmeņu, kam jāpievērš uzmanība. Laimīgā kārtā, pastāv vairākas vienkāršas, bet efektīvas stratēģijas, kā parūpēties par savu datu drošību. Zemāk Ferratum apkopo uzticamus padomus, kas palīdzēs izvairīties no finanšu krāpnieku lamatām.

 

Kā atpazīt telefonkrāpnieku shēmas?

Telefonkrāpnieki kļūst arvien radošāki savos mēģinājumos izkrāpt cilvēku personīgos finanšu līdzekļus. Joprojām viens no biežākajiem scenārijiem ir zvani no personām, kas izliekas par policijas vai Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem. Šie finanšu krāpnieki mēģina iebaidīt cilvēkus, apgalvojot, ka viņu konti ir apdraudēti, nepieciešama steidzama rīcība saistībā ar nodokļu parādiem un tamlīdzīgi.

Finanšu krāpnieki prasa norēķinu kartes datus vai citu sensitīvu informāciju, it kā tie būtu nepieciešami situācijas atrisināšanai. Piemēram, kādā gadījumā krāpnieks zvanīja un apgalvoja, ka zvana no policijas un upurim steidzami jānosūta viņa bankas kartes dati, lai atbrīvotu no "īstermiņa aresta". Šāds izdomāts stāsts liekas gana muļķīgs, tomēr krāpnieki mēdz būt ļoti pārliecinoši.

Svarīgi atcerēties, ka oficiālās valsts iestādes nekad neprasīs jūsu finanšu informāciju pa tālruni. Ja saņemat šāda veida zvanus, nekavējoties pārtrauciet sarunu un sazinieties ar attiecīgo iestādi, izmantojot publiski pieejamos kontaktus.

Piecas pazīmes, kas liecina, ka tevi mēģina apzagt pa telefonu:

1. Valodas izvēle. Finanšu krāpnieki bieži vien runā krievu valodā, bet var arī ļoti labi runāt latviešu valodā. Ja zvanītājs neparastā veidā pārslēdzas no vienas valodas uz otru vai runā ar nepazīstamu akcentu, tā pavisam noteikti var būt krāpšanas pazīme.
2. Zvani no ārzemju numuriem. Ja saņemat zvanu no nezināma vai gara ārzemju numura, esiet piesardzīgi. Daudzi krāpnieki izmanto šādus kontaktus, lai viņu izcelsme nebūtu izsekojama.
3. Tāpat finanšu krāpnieki izmanto psiholoģisko spiedienu un steidzina, lai mudinātu pieņemt impulsīvus lēmumus. Viņi var apgalvot, ka esat laimējis grandiozā sociālo mediju konkursā vai lūgt ziedot kādai patversmei, un tas viss jādara nekavējoties! Šādi stāsti ir izdomāti, lai upuriem radītu paniku un liktu sniegt nepieciešamo informāciju bez liekas domāšanas.
4. Esiet īpaši piesardzīgi, ja zvanītājs pieprasa jūsu personīgo informāciju, piemēram, bankas kartes numuru, PIN kodu vai paroles, Smart-ID vai eParaksta datus. Šādi pieprasījumi ir sarkanais karogs, jo oficiālas iestādes nekad neprasīs šādu informāciju pa tālruni.
5. Krāpnieki bieži mēģināt uzturēt ilgstošu sarunu, neļaujot to pārtraukt. Nereti viņi izveido pat regulāru saziņu, lai radītu uzticības sajūtu un pakāpeniski iegūtu sensitīvu informāciju. Esiet modri!

 

Kredīts uz Jūsu vārda – ko nu?

Pēkšņi saņemat ziņu no bankas par aizdevumu, kuru neesat ņēmis – šāda situācija varētu satraukt teju ikvienu. Finanšu krāpnieki kļūst arvien viltīgāki, un jūs varat nezināt par šo aizdevumu līdz brīdim, kad saņemat paziņojumus par maksājumu kavējumiem vai pat pieprasījumus no parādu piedzinējiem. Tas var nopietni ietekmēt jūsu kredītreitingu un finanšu stabilitāti, radot ilgstošas sekas.

Visai bieži šāds scenārijs realizējas, kad krāpnieks tēlo romantisku pielūdzēju. Sākumā viņš izrāda interesi par upuri, aicinot uz randiņiem un piesolot sapņu dzīvi, paralēli dibinot "emocionālu kontaktu". Satikšanās dzīvē tiek atcelta neskaitāmas reizes ar dažādiem attaisnojumiem, vienlaikus finanšu krāpnieks sāk lūgt karšu datus vai pat naudu, solot ātri atmaksāt.

Lai aizsargātu sevi no šāda veida krāpniecības, ir svarīgi:

• Regulāri pārbaudīt savu kredītvēsturi un uzmanīgi sekot līdzi jebkādām aizdomīgām darbībām.
• Sekojiet līdzi savu bankas kontu pārskatiem, īpaši pievēršot uzmanību ienākošajiem un izejošajiem darījumiem.
• Nedalieties ar savu personīgo informāciju neuzticamos tiešsaistes kanālos, kā, piemēram, Whatsapp grupās, Telegram čatos un citos forumos.
• Aktivizējiet brīdinājumu ziņojumus par jebkādām izmaiņām jūsu kredītkartēs un bankas kontos.
• Izmantojiet divfaktoru autentifikāciju.

Ja jums ir aizdomas, ka esat kļuvis par finanšu krāpnieku mērķi, nekavējoties sazinieties ar attiecīgajām kredītiestādēm, lai novērstu iespējamos zaudējumus. Informējiet par notikušo un, ja iespējams, pārskaitiet atpakaļ pilnu aizdevuma summu vai vienojaties par atmaksas grafika izveidi.

Vērsieties policijā ar iesniegumu par finanšu krāpniecību. Tāpat esiet uzmanīgs, nepārskaitiet naudas līdzekļus uz citiem trešo personu bankas kontiem.

Investīciju krāpšana Latvijā: kā tā izpaužas?

Investīciju krāpšana ir kļuvusi par nopietnu problēmu arī Latvijā, kur finanšu krāpnieki izmanto dažādas metodes, lai izvilinātu naudu no saviem upuriem. Šādi krāpnieki bieži vien uzdodas par “finanšu ekspertiem” vai “investīciju konsultantiem”, piedāvājot ļoti izdevīgus ieguldījumu iespējas, kā arī garantētu, ātru un neticami lielu peļņu.

Lai gan investīciju krāpšanas gadījumu skaits Latvijā samazinās un iedzīvotājus arvien biežāk izdodas pasargāt no viltus investīciju piedāvājumiem (sešos mēnešos ir novērsti 5 047 krāpšanas mēģinājumi, pasargājot 3,2 miljonus eiro),  tomēr īstenoto investīciju krāpšanas gadījumu skaits joprojām ir augsts (sasniedzot 1 602 gadījumus un izkrāpjot 2,7 miljonus eiro).

Viens no izplatītākajiem veidiem, kā investīciju krāpnieki darbojas Latvijā, ir caur sociālajiem medijiem un tiešsaistes platformām. Viņi izmanto reklāmas, kas sola ātru un vieglu peļņu, bieži vien piedāvājot ieguldījumus kriptovalūtās, nekustamajos īpašumos vai citos finanšu instrumentos.

Esiet īpaši piesardzīgi, ja saruna ar “investīciju piedāvātāju” ietver šādus elementus:

1. Šajā gadījumā finanšu krāpnieki bieži spiež jūs veikt tūlītējus investīcijas, apgalvojot, ka šī ir unikāla iespēja tikai jums un rīt tādas vairs nebūs.
2. Sarunas ar finanšu krāpniekiem bieži ir ilgstošas un regulāras. Nereti tiek izrādīta interese pat par jūsu privāto dzīvi, piemēram, ģimenes stāvokli, finansiālo situāciju, nepiepildītiem sapņiem vai pat hobijiem. Vēlāk šī informācija tiek izmantota pret jums.
3. Neinstalējiet nepazīstamu programmatūru. Finanšu krāpnieki var lūgt instalēt programmatūru, lai iegūtu piekļuvi jūsu ierīcei. Izvairieties no jebkādas programmatūras instalēšanas, ja vien neesat pārliecināti par tās drošību un nepieciešamību.
4. Esiet skeptiski pret piedāvājumiem ar 0 risku un milzu peļņu. Ja kāds piedāvā ieguldījumus ar garantētu peļņu un zemu risku, apgalvojot, ka tirgus izpēti veic “profesionāli eksperti”, kas var precīzi paredzēt cenu kāpumu, esiet ļoti piesardzīgi. Šādi piedāvājumi bieži vien ir pārāk labi, lai būtu patiesi.
5. Visbeidzot, krāpnieki darbojas nelegāli, un valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos. Vienmēr pārbaudiet potenciālo sadarbības partneri Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

 

Citi drošības pasākumi

Kā vēl vienu drošības aspektu Ferratum izceļ atsevišķa konta izveidi. Proti, konts, kur tiek ieskaitīta alga un glabājas lielas naudas summas, ir tā saucamais drošais konts, ko izmanto reti. Savukārt ikdienas tēriņiem, tostarp maksājumiem internetā vai ārzemju ceļojumiem, ir cits konts, kur tiek ieskaitīti minimāli finanšu līdzekļi.

Uzņēmumiem un juridiskām personām ir īpaši ieteicams izveidot atsevišķus norēķinu kontus, kur neglabājas visa uzņēmuma peļņa. Tas nodrošina papildu aizsardzību pret finanšu krāpniekiem, kas var mēģināt piekļūt uzņēmuma līdzekļiem, veicot nelegālus maksājumus vai citus krāpnieciskus paņēmienus. Pārdomāta kontu pārvaldība ir būtisks solis, lai nodrošinātu gan personīgo, gan uzņēmuma finansiālo drošību.

Krāpniecības upuriem: kur vērsties pēc palīdzības?

Finanšu nozares asociāija krāpšanas gadījumā aicina nekavējoties informēt savu banku un vienmēr ziņot policijai par šādiem gadījumiem, arī tad, ja jūs tikai mēģināja apkrāpt! Rakstiet uz cyber@vp.govvp.gov.lv

Ja esat apkrāpts, vērsieties policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Tāpat var izmantot mobilo aplikāciju “Mana drošība”, lai ziņotu par finanšu krāpnieku aktivitātēm vai aizdomīgām situācijām interneta vidē.

Arī patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata iesniegumus, kas saistīti ar patērētāju interešu aizsardzību. Iesniegumu var iesniegt, vēršoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir divfaktoru autentifikācija (2FA) un kā tā darbojas? Divfaktoru autentifikācija (2FA) ir drošības metode, kas pieprasa divus dažādus verifikācijas posmus, lai piekļūtu kontam. Tas nozīmē, ka pat ja kāds uzzina jūsu paroli, viņam joprojām būs nepieciešams vēl viens autentifikācijas posms, lai piekļūtu jūsu datiem.

Kas ir pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumi, kā no tiem izvairīties? Pikšķerēšana (phishing) ir krāpnieciska metode, kuras mērķis ir iegūt sensitīvus datus. Piemēram, lietotājvārdus, paroles un bankas kontu datus, izmantojot e-pastus. Šie ziņojumi bieži tiek maskēti kā saziņa no zināmām organizācijām, kas lūdz atjaunināt konta informāciju, atsaucoties uz kādu “drošības incidentu”. Tāpēc rūpīgi pārbaudiet sūtītāja adresi un neatveriet aizdomīgus pielikumus vai saites.

Vai publiski pieejamie Wi-fi ir droši? Vai publiskie Wi-Fi tīkli ir droši? Labāk izvairīties no publisko Wi-Fi savienojumu izmantošanas, kad piekļūstat norēķinu kontiem vai veicat tiešsaistes darījumus, jo pastāv risks, ka finanšu krāpnieki var pārtvert jūsu datus.

Kas liecina par drošu tiešsaistes veikalu? Interneta veikals vai pakalpojums ir drošs, ja tam ir SSL sertifikāts (URL sākas ar "https"), redzamas pozitīvas atsauksmes no citiem patērētājiem, pārbaudīta maksājumu sistēma un viegli atrodama uzņēmuma kontaktinformācija, adrese un citi rekvizīti.