08.11.2022
Latvijā februārī bijusi augstāka gada inflācija (20,1%) nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Sadārdzinājums vērojams divās gana būtiskās kategorijās – pārtika un energoresursi. Inflācijas ietekme ataino arī Latvijas iedzīvotāju skaudro ikdienas realitāti – 45% respondentu* pērn nav spējuši veidot iekrājumus, kas pārsniedz 1% no viņu ikmēneša ienākumiem, praktiski neveidojot finanšu rezerves.
Piemēram, pagājušā gada mēneša vidējā bruto darba alga valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro. Savukārt vidējā neto alga bija 1 006 eiro jeb 73,3 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Tomēr vairāk nekā 15 % darba ņēmēju joprojām nopelna minimālo algu (620 eiro) vai pat mazāk, vēstīja sabiedriskie mediji.
(Attēls: stat.gov.lv)
Andas maciņš: ienākumi un izdevumi
Par piemēru ielūkosimies vienas mājsaimniecības maciņā, lai iegūtu priekšstatu, kā minimālās algas pelnītāju ietekmē energoresursu un pārtikas cenu sadārdzinājums, kā arī “drošības spilvena” veidošanu. Anda (vārds mainīts) strādā pirmskolas izglītības iestādē. Ikmēneša ienākumi 670 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tātad neto alga kontā 566 eiro. Taču Anda saņem arī nelielu piemaksu par saimnieciskās daļas darbiem savā darbavietā. Līdz ar to kopējie mēneša ienākumi februārī sasniedza 642 eiro(neto). Sievietes īpašumā ir nekustamais īpašums, neliels divistabu dzīvoklis Pierīgā. Tātad īres izmaksas viņu neskar. Taču ir komunālie maksājumi, kā arī izdevumi pārtikai un, protams, vēl citi tēriņi.
Piemēram, februārī Anda saņēma apkures rēķinu 150 eiro apmērā. Tālāk komunālo izdevumu sarakstā seko telefona rēķins 12 eiro, interneta un televīzijas pieslēgums – 25 eiro, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas rēķina apmaksa 22 eiro, kā arī elektrības rēķins 33 eiro apmērā. Un vēl jāmaksā par atkritumu izvešanu – pieci eiro. Tātad februāra ietvaros par komunālajiem rēķiniem Anda samaksāja 247 eiro, kas ir trešā daļa no viņas mēneša ienākumiem.
Nedēļā sieviete pārtikai tērē līdz 50 eiro. Tātad mēnesī ēdienam aiziet aptuveni 200 eiro, atlikuši vēl 200 eiro. Daļu no brīvajiem līdzekļiem (līdz 20%) Anda atliek neparedzētiem izdevumiem, atpūtai un citām nepieciešamības precēm, kā, piemēram, drēbēm, apaviem vai ārsta apmeklējumam. Sievietei izdodas iekrāt pavasara un vasaras mēnešos, bet apkures sezonā iekrātos līdzekļus primāri novirza rēķinu apmaksai. Ilgtermiņa uzkrājumus Andai šobrīd neizdodas izveidot.
Primārāka rēķinu apmaksa
Līdzīgu ainu iezīmē arī Ferratum Insights aptaujas dati*, respektīvi, šī brīža ekonomikas nenoteiktības apstākļos lielākajai daļai sabiedrības ir nācies pārskatīt savus izdevumus. 83% respondentu* Latvijā atzīst, ka viņi ir bijuši spiesti samazināt dažādus izdevumus, par prioritāti izvirzot ikmēneša rēķinu apmaksu, Tam seko aizdevumu apmaksa, ko 70% aptaujāto Latvijā uzskatījuši par svarīgāko.
Teju trešā daļa jeb 31% aptaujāto ir samazinājuši izdevumus pārtikas iegādei. Tas uzskatāmi parāda, kā cenu kāpuma dēļ iedzīvotājiem nākas izdarīt sarežģītas izvēles, liekot samazināt izdevumus pat attiecībā uz pirmās nepieciešamības preču iegādi.
Vienlaikus vairāk nekā puse respondentu ir mainījuši arī tēriņu paradumus. Piemēram, 54% aptaujāto ir samazinājuši ceļojumu izdevumus, atsakoties no ārvalstu braucieniem vai izvēloties tuvāku galamērķi. Savukārt 55% Latvijas patērētāju, sedzot pieaugošās izmaksas, ir izvēlējušies mazāk tērēt izklaidei.
Ikmēneša rēķinu apmaksa un kredītu segšana Latvijas patērētājiem ir bijusi salīdzinoši būtiskāka nekā vidēji 13 Eiropas valstīs, kur veikts Ferratum Insights pētījums. Proti, 81% no kopējā visu valstu respondentu skaita koncentrējuši savus tēriņus rēķinu nomaksai, kam seko aizdevumu atmaksa (61%).
Uzkrājumu veidošanu kā prioritāti izvirzījuši 18% Latvijas respondentu, kas ir nedaudz mazāk nekā vidēji visās pētījumā iesaistītajās valstīs, kur "drošības spilvena" veidošana vai uzkrājumi lielāku pirkumu veikšanai bijusi prioritāte 22% respondentu.
(Attēls: Ferratum Insights 2022)
Praktiski padomi
Kāpēc svarīgi veidot uzkrājumus? Inflācijas laikā pat nelieliem uzkrājumiem var būt liela nozīme pirktspējas aizsardzībā. Cenām pieaugot, naudas vērtība samazinās, preču un pakalpojumu izmaksas palielinās. Naudas ietaupīšana un procentu nopelnīšana par šiem ietaupījumiem var palīdzēt kompensēt inflācijas ietekmi un laika gaitā saglabāt pirktspēju. Tāpēc apkopojām lietderīgus padomus, kā ietaupīt un pārdomāt savus tēriņus, kas palīdzēs veidot kaut minimālus uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem.
1. VEIDO BUDŽETU
Izveidojot budžetu, jūs varat identificēt savus izdevumus un pārraudzīt savas tēriņus. Svarīgi iekļaut visas izdevumu pozīcijas, tostarp dzīvošanu, komunālos pakalpojumus, pārtiku, transportu un citus rēķinus, kas jums ir. Svarīgi budžeta pozīcijas vizuāli attēlot, nevis tikai paturēt prātā. Jūs varat izmantot budžeta lietotnes vai tabulu, kaut vai blociņu, kas palīdzēs sekot līdzi ikmēneša izmaksām.
2. ATSAKIES NO LIEKĀ
Meklējiet veidus, kā samazināt nepamatotus izdevumus, piemēram, kafijas dzeršana ārpus mājas, kā arī pārskatiet esošo abonementu lietderību un izmantojiet bezmaksas sniegtās iespējas atpūtai un izklaidei.
3. GATAVO MĀJĀS
Ēst ārpus mājas var būt dārgi, īpaši, ja ģimenē ir bērni. Gatavojot ēdienus mājās, jūs varat ietaupīt naudu pārtikas izdevumiem. Turklāt jūs varat plānot maltītes, lai nodrošinātu, ka izmantojat sastāvdaļas efektīvi un potenciāli samazināt pārtikas atkritumus.
4. IZMANTO SABIEDRISKO TRANSPORTU
Ja iespējams, izmantojiet sabiedrisko transportu, nevis pārvietojaties ar savu personīgo automobili. Tas var mazināt iknedēļas sadārdzinājumu degvielai vai pat neparedzētas izmaksas auto remontam.
5. TAUPI ELEKTRĪBU
Pāris paradumi, ko elektroenerģijas lietotājiem būtu vērts ieviest ikdienā. Piemēram, veļas mašīnu izmantojiet 40 grādu režīmā nevis 60. Pievērsiet uzmanību elektriskās tējkannas ūdens tilpumam, respektīvi, vāriet tik, cik izlietosiet. Izmantojiet LED spuldzes. Izejot no telpas, izslēdziet apgaismojumu, kā arī elektriskās ierīces, kuras neizmantosiet.
6. IESAISTI ĢIMENI
Parunājiet ar ģimeni par naudas taupīšanas paradumiem un iesaistiet savus tuviniekus šajā procesā. Turklāt līdzekļu taupīšanu var padarīt par aizraujošu un jautru izaicinājumu ģimenē. Piemēram, kurš var ietaupīt vairāk naudas nedēļā, mēnesī?
7. IZDEVUMI NEPAREDZĒTIEM GADĪJUMIEM
Atlieciet katru mēnesi kaut mazu daļu no saviem ienākumiem, piemēram, līdz 10% no savas algas. Svarīgi šo summu nošķirt no iknedēļas izdevumiem paredzētā un neiztērēt turpmākajās dienās.
8. PALIELINI IENĀKUMUS
Apsveriet iespēju piestrādāt, lai gūtu papildu ienākumus savā ikmēneša maciņā. Var meklēt iespējas piepelnīties ar savām prasmēm vai hobijiem, piemēram, pasniedzot, privātstundas, auklējot bērnus, uzšujot apģērbu vai pārdodot pašdarinātus izstrādājumus tiešsaistē. Tāpat svarīgi pārskatīt savu līdzšinējo darbavietas izvēli un celt savu vērtību darba tirgū.
Kopumā, lai ietaupītu naudu, svarīgi rūpīgi plānot savus tēriņus, samazināt izdevumus un ietaupīt pat nelielas summas katru mēnesi. Vēl ne mazsvarīgi – uzstādīt mērķi. Kāpēc es krāju un kam es krāju? Tas palīdzēs izvairīties no impulsīviem, neplānotiem pirkumiem. Tāpat būtiski celt savu vērtību darba tirgū. Neturpiniet dzīvot dzīvesveidu, ko nevarat atļauties. Ja neesat uzmanīgs, algas paaugstinājums var likt jums tērēt vēl vairāk naudas. To sauc par dzīvesveida izmaiņām vai dzīvesveida inflāciju. Pēkšņi jūs varat atļauties lietas, ko iepriekš nevarējāt.
Iekrājumiem novirza mazāk par 1% no ikmēneša ienākumiem
Būtisks cenu pieaugums ikdienas patēriņa precēm pērn radījis izaicinošus apstākļus. 45% respondentu* pērn nav spējuši veidot iekrājumus, kas pārsniedz 1% no viņu ikmēneša ienākumiem, praktiski neveidojot finanšu rezerves. Ja šos datus salīdzina ar 2021. gadu, tad pieaugošo izdevumu iespaidā rādītājs ir pieaudzis teju par 30%, norādot uz būtisku Latvijas iedzīvotāju labklājības samazināšanos.
(Attēls: Ferratum Insights 2022)
Tostarp pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuriem izdevies veidot iekrājumus 1% līdz 10% apmērā no ikmēneša ienākumiem, sasniedzot teju trešdaļu jeb 29% Latvijas respondentu.
Salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, kur veikts Ferratum Insights pētījums, ikdienas patēriņa preču un pakalpojumu cenu pieaugums viskrasāk ietekmējis tos iedzīvotājus, kuri veidoja iekrājumus, tam novirzot līdz 20% no ikmēneša ienākumiem – pērn tas samazinājies līdz 10% slieksnim.
Būtiski norādīt arī uz tendenci, ka pērn Latvijā teju četras reizes, proti, no 19% līdz 5%, sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri spējuši veidot iekrājumus 21% līdz 30% apmērā no saviem ikmēneša ienākumiem. Vidēji Eiropā šo iedzīvotāju skaits pērn ir sarucis trīs reizes, no 13% līdz 4%.
Kā satraucošs vērtējams fakts, ka vairums Latvijas iedzīvotāju jeb teju 43% aptaujāto nelolo cerības uz finansiālās situācijas uzlabošanos šajā gadā, norādot, ka tā nemainīsies. Savukārt trešo daļu jeb 29% respondentu māc raizes par finansiālās situācijas pasliktināšanos, kas liecina par satraukumu pat pamatvajadzību apmierināšanai, nerunājot par impulsa pirkumu veikšanu vai finanšu nepietiekamību, lai veiktu lielākus pirkumus.
*Kopš Ferratum Barometer projekta ieviešanas 2014. gadā Ferratum iegulda laiku un pūles, lai uzzinātu vairāk par saviem klientiem, sniedzot viņiem iespēju dalīties savos patēriņa paradumos un bažās par savu finanšu pārvaldīšanu. Ferratum jaunākais pētījums par 2022. gadu “Ferratum Insights” koncentrējas uz inflācijas ietekmi un to, kā tā ietekmē mājsaimniecību ekonomiku 13 valstīs, un palīdz salīdzināt, kā patērētāji katrā valstī cīnās ar inflācijas cēloņiem un energoresursu cenu kāpuma ietekmi. Pētījumu veica tiešsaistē laika periodā no 27.10. 2022. līdz 11.11.2022. Kopumā tajā piedalījās 7831 dalībnieks.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik daudz līdzekļu iedzīvotāji novirza uzkrājumiem?
Uzkrājumus 1–10% apmērā no ikmēneša ienākumiem pērn izdevies veidot 29% respondentu. “Ferratum Insights” aptaujas dati rāda, ka pērn Latvijā no 19% līdz 5% sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri spējuši veidot iekrājumus 21% līdz 30% apmērā no saviem ikmēneša ienākumiem. Vidēji Eiropā šo iedzīvotāju skaits pērn ir sarucis trīs reizes – no 13% līdz 4%
Kāda Latvijā ir vidējā bruto un neto alga mēnesī?
1. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro. Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 006 eiro. (Centrālās statistikas pārvalde).
Kāda Latvijā ir minimālā alga?
Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra ir 620 eiro, kas ir par 120 eiro vairāk nekā pērn. 2024. gadā minimālo algu valstī paaugstinās līdz 700 eiro mēnesī.
