11.08.2022
Tā kā ikvienam no mums ir nepieciešama droša un omulīga vieta, ko dēvēt par mājām, jautājums par dzīvesvietu ir aktuāls vienmēr. Šajā sakarā parasti rodas jautājums - pirkt vai īrēt nekustamo īpašumu? Un atbilde uz šo jautājumu galvenokārt atkarīga no finansiālajām iespējām.
Nekustamo īpašumu cenas šobrīd ir visai augstas, tādēļ ne visiem ir iespēja uzreiz iegādāties savu mājokli, un populārākā izvēle ir nekustamo īpašumu īrēt. Īres procesā galvenie izaicinājumi saistīti ar īres mājokļu pieejamību, personīgajām vajadzībām un vēlmēm, kā arī formalitātēm, galvenokārt samaksas jautājumiem. Īrējot nekustamo īpašumu, jārēķinās, ka sākumā būs jāiemaksā gan īres maksa par pirmo un pēdējo mēnesi, gan arī drošības nauda.
Kas ir drošības nauda?
Samaksa un citi ar nekustamā īpašuma īri saistītie jautājumi ir regulēti likumā ''Par dzīvojamo telpu īri''. Tieši šis likums izīrētājam piešķir tiesības iekasēt drošības naudu. 12.1 pants paredz - ''Izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Drošības nauda ir samaksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos.''
Saskaņā ar “Zillow Group” 2020. gadā veikto mājokļu tendenču pārskatu, aptuveni 88% pasaules iedzīvotāju-īrnieku iemaksā drošības naudu. Vidējā drošības samaksa ir 700 ASV dolāru, taču Latvijā, arī 2022. gadā tā ir mazāka, aptuveni 300-500 eiro.
Jāsaprot, ka drošības nauda nav daļa no nekustamā īpašuma ikmēneša īres maksas - tā ir atsevišķa vienreizēja samaksa, kas jāveic, sākot īrēt nekustamo īpašumu. Šī samaksa pieder īrniekam, tomēr izīrētājs drošības naudu patur visu līguma termiņa laiku, līdz īres līgumam beidzas termiņš/tas tiek lauzts un īrnieks izvācas no nekustamā īpašuma.
Lai pēc īres termiņa beigām/laušanas, īrniekam izvācoties, nerastos nepatīkamas situācijas dēļ tā, ka izīrētājs naudu jau iztērējis, rīkojieties sekojoši:
- Īrnieks - pirms iemaksā naudu, nosaka un nostiprina visus ar to saistītos aspektus līgumā;
- Izīrētājs - tad, kad saņem naudu, uzreiz noglabā to malā, vislabāk atsevišķā bankas kontā.
Kādēļ jāmaksā drošības nauda?
Iemesls, kādēļ jāmaksā drošības nauda, ir pavisam vienkāršs - tas ir izīrētāja sava veida garants, ka īrnieks pret nekustamo īpašību izturēsies ar rūpēm un uzmanību un godprātīgi pildīs visas līdz ar īrēšanu uzņemtās finansiālās saistības. Protams, izīrētājs nekad nevar būt pilnībā par to pārliecināts un izvairīties no kaitējuma, tomēr vajadzības gadījumā viņš ir nodrošināts finansiāli, jo kaitējumu, kas nodarīts, var segt, izmantojot īrnieka iemaksāto drošības naudu.
Drošības naudas apmērs
Apmērs, kā arī iemaksas kārtība ir noteikts nekustamā īpašuma īres līgumā. Tas var būt atkarīgs no nekustamā īpašuma veida un vizuālā, tehniskā stāvokļa, mēneša īres maksas, arī no tirgus situācijas, taču galvenokārt tas atkarīgs no likuma un tā, kam nekustamais īpašums ir izīrēts:
- Privātpersonai. Par drošības naudas apmēru izīrētājs vienojas ar īrnieku – visbiežāk tā ir viena vai divu mēneša īres maksu apmērā, ne vairāk.
- Valstij vai pašvaldībai. Par drošības naudas apmēru izīrētājs vienojas ar īrnieku -visbiežāk tā ir aptuveni sešu mēnešu īres maksu apmērā, savukārt ne lielāka par viena gada īres maksu.
Ja esat izīrētājs, nosakot šīs samaksas apmēru, esiet uzmanīgs! Sākumā izvērtējiet tirgus cenas - ja noteiksiet pārāk augstu samaksu, atvairīsiet potenciālos īrniekus, kas vienmēr izvēlēsies nekustamo īpašumu ar zemāku drošības naudu, savukārt, ja noteiksiet pārāk zemu samaksu, pastāv risks, ka gadījumā, ja īrnieks nepildīs īres līguma saistības, zaudējumus var nākties maksāt no savas kabatas.
Jāņem vērā, ka attiecībā uz drošības naudas iemaksu pastāv arī izņēmuma gadījumi! Saskaņā ar likumu drošības naudu nevar prasīt sekojošiem īrniekiem:
- Maznodrošinātajiem, kas ir izlikti no mājokļa un kuriem ir izīrēts valstij vai pašvaldībai piederošs mājoklis;
- Pensijas vecumu sasniegušajiem;
- Darbnespējīgiem invaliditātes dēļ;
- Tiem, kuru aizgādībā ir nepilngadīga, maznodrošināta, pensijas vecumu sasniegusi vai invaliditātes dēļ darbnespējīga persona.
Kā iespējams atgūt drošības naudu?
Ja, beidzoties nekustamā īpašuma īres līguma termiņam, īrnieks nokārtojis visas finansiālās saistības un nav nodarījis zaudējumus izīrētājam, šī nauda tiek atgriezta.
Saskaņā ar likumu drošības naudu/tās neizmantoto daļa jāatgriež ne vēlāk kā dienā, kurā beidzas nekustamā īpašuma īres līgums un īrnieks atbrīvo nekustamo īpašumu. Taču, ja, beidzoties nekustamā īpašuma īres līguma termiņam, īrnieks ir parādā īres maksu, maksu par pakalpojumiem un/vai nodarītajiem zaudējumiem, nauda netiek atgriezta, jo parāds tiks dzēsts un zaudējumi tiks atlīdzināti ar drošības naudas līdzekļiem. Tāpat šī nauda netiek atgriezta, ja īrnieks lauž līgumu bez izīrētāja iepriekšējas brīdināšanas.
Ja iemaksājat šo naudu, rezervējot nekustamo īpašumu, taču vēlāk atrodat citu, Jūsu vajadzībām un vēlmēm piemērotāku mājokli nolemjat, ka tajā neievāksieties, Jūs riskējat zaudēt visu iemaksu vai daļu no tā, ko izīrētājs var mēģināt paturēt, lai segtu visas radušās izmaksas, piemēram, maksu par atkārtotu izīrēšanu vai arī zaudēto īri.
Neatkarīgi no tā, kādi ir noteikumi un likums, diemžēl realitātē ne vienmēr drošības naudas atgriešana norit tik gludi kā cerēts. Pat gadījumos, kad līgumā nosacījumi tiek atrunāti skaidri un līdz vismazākajam sīkumam, negodprātīgi var būt gan izīrētāji, gan īrnieki. Piemēram, bieži sastopama situācija, kad īrnieks nodarījis pavisam nelielu kaitējumu nekustamajam īpašumam, kā noplēsts tapetes stūris vai nobružāts grīdas segums, taču izīrētājs to uzskata par iemeslu remontam, kas jāsedz no drošības naudas. Pašsaprotami, jo izīrētājs vēlas, ka nekustamais īpašums tiek nodots tādā pašā stāvoklī kā īrnieks tajā ievācies, tomēr jārēķinās arī ar dabisko nolietojumu, kas tiek iekļauts īres maksā.
Kā rīkoties šādās situācijās, un saistību izbeigšanas gadījumā apmierināts būtu gan izīrētājs, gan īrnieks? Būtībā šādus jautājumus risina tiesā, taču, tā kā visbiežāk runa ir par salīdzinoši nelielām naudas summām un tiesa var ievilkties garumā, ir situācijas, kurās risinājums tomēr netiek rasts.
Domājiet par iespējamiem scenārijiem jau īrējot nekustamo īpašumu - cntieties izvairīties no tādām situācijām, aprunājoties ar izīrētāju un rūpīgi pārlasot īres līgumu! Tāpat ievācoties centieties piefiksēt visus trūkumus, vislabāk uzņemt pirms-pēc fotogrāfijas un/vai video un pēc iespējas ātrāk informēt izīrētāju par problēmām. Vienmēr ziniet savas tiesības!
Diemžēl ar īres/iegādes maksu nekustamā īpašuma tēriņi nebeidzas - tie tikai sākas! Pašsaprotami, ka ikviens vēlas dzīvot koptā vidē, taču ikviens nekustamais īpašums ar laiku nokalpo un noveco.
Jūsu nekustamajam īpašumam nepieciešams remonts, taču finanses pašreiz ir ierobežotas? Iespējams, var noderēt tāda iespēja kā kredīts remontam no Ferratum.lv, tomēr atcerieties, ka ikviens kredīts ir nopietnas saistības, tādēļ rūpīgi izvērtējiet savu finansiālo situāciju un, vai varēsiet kredītu godprātīgi atmaksāt. Lai izdodas atrast un izveidot sev, savai ģimenei un dzīvesveidam piemērotu mājokli!
