Vairumam dzīve nav kā taisna līnija, bet līdzinās ceļam ar straujiem cēlumiem un kritumiem, šķēršļiem un līkumiem. To visu mēs esam raduši saukt par dzīves pieredzi, kurai, kā bieži izrādās, ir ilgtermiņa pozitīva vai arī negatīva ietekme ne tikai uz konkrētā cilvēka dzīvi, bet arī uz viņa tuvākajiem, visbiežāk bērniem.
Daļa no šādas pieredzes var būt aizņemti finanšu līdzekļi, kas, atkarībā no aizņēmuma lieluma, pēc cilvēka nāves viņa tiešajiem mantiniekiem var izvērsties par sarežģītu dilemmu. Taisnības labad jāpiebilst, ka šo apgalvojumu var attiecināt uz visām situācijām, kad paliek dzīves laikā nenokārtotas finanšu saistības.
Saskaņā ar Civillikuma 701. pantu "Ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku", taču ir svarīgas likuma nianses, kas būtu jāzina.
Kas ir parādu mantošana no Civillikuma skatu punkta?
Civillikumā ietverts princips, ka parāds ir mantojams un pēc nāves personas atstātais mantojums uz laiku (līdz mantojuma pieņemšanai) eksistē kā patstāvīgs tiesiskās apgrozības subjekts – juridiska persona. Mantojumā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības. Tātad mantojumam ir gan pozitīvā daļa – manta, gan negatīvā daļa – saistības. Līdzīgi kā citu juridisku personu gadījumā saistību atgūšana ir iespējama, ja mantas vērtība pārsniedz saistību apmēru.
Kreditori ir tiesīgi pieteikt savas prasības.
Kādas ir kreditoru tiesības atgūt parādu?
Kreditoriem svarīgi noskaidrot, vai ir ierosināta mantojuma lieta pie kāda no zvērinātiem notāriem - proti, vai "Latvijas Vēstnesī" notārs jau publicējis sludinājumu par mantojuma atklāšanos, aicinot pieteikties tos, kuriem ir tiesības uz mantojumu, tajā skaitā arī kreditorus. Mantojuma lietu ir tiesīgi ierosināt gan mantinieki, gan kreditori.
Kreditoriem pēc likuma pie notāra savas pretenzijas jāiesniedz noteiktā termiņā (visbiežāk tie ir 3 mēneši, ja likumā nav noteikts citādi) no mantojuma atklāšanās dienas. Norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiek dzēstas.
Pēc noteiktā termiņa beigām mantinieki ir informēti par parāda saistībām. Mantiniekiem šajā situācijā ir iespēja:
- Pieņemt mantojumu, pārņemot visas saistības;
- Pieņemt mantojumu ar inventāra tiesībām;
- Mantojumu nepieņemt.
Pirmajā gadījumā mantinieks vai mantinieki kļūst par jauno parādnieku, kam ir pienākums samaksāt parādu. Otrajā gadījumā mantinieku atbrīvo no pienākuma segt mantojuma atstājēja parādus, kas pārsniedz mantojuma pozitīvo daļu.
Gadījumā, ja tuvinieks atsakās no mantojumu un starp šo personu un kreditoriem nav nekādu līgumisku saistību (piemēram, galvojuma), mirušā parāds tuviniekam nav jāatmaksā.
Ko nozīmē pieņemt mantojumu ar inventāra tiesībām?
Pieņemot mantojumu, mantiniekam ir tiesības nodrošināties pret kreditoru pretenzijām uz viņa pašu mantu, prasot tiesu sastādīt visas mantojumā esošās mantas inventāra sarakstu. Šāds iesniegums tiesai jāiesniedz divu mēnešu laikā no brīža, kad atklājies mantojums (Civillikuma 708.pants). Šāds iesniegums nozīmē, ka mantinieks mantojumu pieņem, bet viņa atbildība par parāda saistībām būs ierobežota ar mantotās mantas apmēru.
Mantot ar testamentu vai līgumu?
Mantojums un tā regulējums ir komplicēta juridiska norma, valsts likumdošanas sistēmas sastāvdaļa, kas pastāv neatkarīgi no tā, vai esam par to informēti. Tiesiskas valsts likumdošana, kā redzam, regulē arī parādu mantošanu. Sabiedrībai sasniedzot zināmu tiesisku briedumu, tās apzinīgākā daļa šos jautājumus risina, sastādot mantojuma atstājēja testamentu. Mazāk zināms juridisks dokuments ir mantojuma līgums.
Kāda ir atšķirība?
Abi šie dokumenti ir aizgājēja pēdējās gribas rīkojums, attiecībā uz laulātā un bērnu mantojumu daļu. Mantojuma līgumu noslēdz mantojuma atstājējs un viņa izvēlēts mantinieks, un šis līgums nav vienpusēji atsaucams. Līgums ir prioritārs , un vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ.
Vislabāk par šiem jautājumiem konsultēties ar zvērinātu notāru, jo, kā redzam, tad mantojums ir komplicēta tēma, un tā problemātika skar ikvienu ģimeni, kurai ir kredīti.
Ekonomikai sarežģītos laikos notiek dažādas finansiālas turbulences - cieš personīgais un ģimenes budžets, parādiem ir tendence pieaugt un līdz šim ideālā kredītvēsture draud zaudēt stabilitāti.
Šādās situācijās ieteicams savlaicīgi risināt problemātiskos finanšu jautājumus.
Iekļūt parādnieku sarakstā jeb “melnajā sarakstā” mūsdienās ir samērā vienkārši. Viss sākas ar savlaicīgi nenokārtotām kredītsaistībām vai nenomaksātiem rēķiniem, un gadiem veidotā pozitīvā finanšu reputācija tiek zaudēta.
Uzlabojoties finansiālai situācijai, svarīgi sakārtot esošās saistības, un aizņemtos līdzekļus iespējami īsākā laikā atmaksāt.